Politiķi vairumā gadījumu ļoti raizējas par savu reputāciju. Vai tas dažkārt nenozīmē laipošanu, vai viņi adekvāti saprot, kas viņu reputāciju patiešām ietekmē un kas ir tikai pelavas, - tas atsevišķs jautājums un nav šo piezīmju mērķis. Vienlaicīgi politiķi, šķiet, nenovērtē, ka arī cilvēku, ar kuriem viņi mijiedarbojas, pildot savus pienākumus, reputācija ir ļoti nozīmīga. Vienkārši izsakoties, ja politiķis saplūcas ar personu, kas noteiktā lokā ir respektēta, tas politiķim par labu nenāks, pat ja viņa nodomi nav bijuši ļauni.
Kā jau parasti, viss iesākās skaisti... Ja atļauta viegla zobgalība, kam gan labāk nekā Nacionālajai apvienībai (NA) piestāvētu visādi balstīt komisiju Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētei. Ņemot vērā, ka a) izpētes darbs par VDK patiešām nepieciešams, b) šī tematika ir svarīga daudziem NA atbalstītājiem, apvienība vismaz sākotnēji varēja pilnīgi pamatoti cerēt uz papildu punktiem sabiedrības acīs. Bet tad sākās kaut kāda jezga ap komisijas personālsastāvu. Kamēr runa bija par komisijas vadītāja vietnieci (nu jau bijušo) Kristīni Jarinovsku, pieļauju, ka tiem, kuri vispār seko peripetijām ap komisiju, skaidra viedokļa nebija. Tā nav Jarinovskas vērtības pazemināšana - runa ir par to, ka Kārļa Kangera atrašanās komisijas vadītāja postenī bija zināma garantija tam, ka komisija savu darbu veiks jēdzīgi. Nu arī Kangeris paziņojis par savu demisiju, visnotaļ tieši norādot uz tieslietu ministru kā šāda lēmuma cēloni.
Ministrs Rasnačs grāmatas lasa, tomēr liekas, ka šoreiz būtu bijis labāk, ja viņš būtu kādā valdības sēdes pusdienu pārtraukumā par Kangeri pajautājis savam partijas biedram un arī ministram Kasparam Gerhardam. Zinot Gerharda interesi un zināšanas par Latvijas vēsturi, pieļauju, ka viņš būtu kolēģim apskaidrojis, ka trimdā dzimušais, akadēmisko karjeru Rietumos veidojušais Kangeris aprindās, kas interesējas par Latvijas jaunāko laiku vēstures zinātni, ir ļoti iecienīts. Ja pieņemam, ka NA ļoti svarīgs ir latviešu inteliģences atbalsts, saņemt atteikumu kopīgam darbam no šāda cilvēka ir NA interesēm pilnīgi neatbilstoši.
Nepavisam nedomāju, ka klaida latvieši - jo īpaši tie, kas izmēģinājuši sevi Latvijas iekšpolitikā, - būtu uz rokām nēsājami. Tomēr trimdas inteliģences rindās tādi vīri kā Kangeris, Valters Nollendorfs vai Jānis Krēsliņš (minu tādus, kuriem ir sasaiste ar mūsdienu Latviju) ir, kā tagad saka, zīmoli. Ja NA kaut daļēji orientējas uz inteliģences aprindām, tad ar Ilmāru Latkovski vai Janīnu Kursīti-Pakuli pašu rindās nepietiks, lai uzturētu atvērtās latvietības (Dagmāras Beitneres ieviests jēdziens) politiku.