A/s Augstsprieguma tīkls atbild par Latvijā saražotās un ārzemēs nopirktās elektrības pārvadi augstsprieguma līnijās pa Latviju, bet a/s Sadales tīkls tālāk šo elektroenerģiju sadala un piegādā jau līdz konkrētām mājsaimniecībām.
Šie pakalpojumi elektrības rēķinā aizņem ap 40%. Abu uzņēmumu tarifi ir regulēti, tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kā stāsta Sadales tīkla valdes loceklis Ilvars Pētersons, maksa par tīkla pakalpojumiem nozīmē, ka patērētājs samaksā par visu elektrības piegādes ceļu neatkarīgi no tā, kur tā saražota - Latvijā vai ārvalstīs, par tās piegādi līdz mājokļiem un tīkla infrastruktūru visā Latvijas teritorijā: par transformatoriem, kabeļiem, gaisvadu līnijām, speciālo tehniku remontu veikšanai un vētras seku likvidēšanai un, protams, cilvēku darbu, kas to visu nepārtraukti apkalpo.
«Sadales tīklam ir aptuveni 27 000 transformatoru apakšstaciju un 95†000 km elektrolīniju, tās visas jāuztur, jāatjauno, regulāri jāapseko un jāveic apkopes darbi,» norāda I. Pētersons. Nozīmīgākā Sadales tīkla izdevumu pozīcija ir gaisvadu līniju, kabeļu un transformatoru apakšstaciju uzturēšana un izbūve no jauna. I. Pētersons izklāsta, ka Sadales tīkla darbinieki regulāri veic arī vidsprieguma un zemsprieguma elektrolīniju trašu tīrīšanu mežainos apvidos. Tāpat uzņēmums ir atbildīgs par vētras nodarīto postījumu novēršanu, kas parasti nozīmē uz elektrības vadiem sakritušu koku novākšanu. Piemēram, dziļa sniega apstākļiem, meža un purvainām teritorijām esam iegādājušies speciālo tehniku, kas ir vienīgais risinājums, lai trasēm vispār piekļūtu.
I. Pētersons uzsver, ka blīvi apdzīvotās vietās vidsprieguma gaisvadu līnijas plānveidīgi tiek aizstātas ar zemē ieraktiem kabeļiem, tādējādi izvairoties no elektrības pārrāvumiem vētras laikā. Tā kā tas ir dārgs process, tad nebūs iespējams mazapdzīvotās vietās. Tur savukārt ir paredzēts aizstāt esošās vidsprieguma kailvadu līnijas ar izolētu vadu līnijām, kas arī nodrošinās elektrības piegādes kvalitāti - iekritis koks nespēs radīt elektrības pārrāvumus.
Sadales tīkla valdes loceklis atzīst, ka iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm skar arī elektrotīkla rekonstrukcijas prioritātes. «Pašlaik no Latvijas laukiem aizbraukuši daudzi iedzīvotāji, taču līgums par elektrības piegādi vēl ir spēkā. Tas nozīmē, lai gan konkrētajā objektā elektrība patērēta netiek, mums tāpat visas līnijas jāapseko un jāuzrauga, bet par to samaksā pārējie Latvijas iedzīvotāji. Tomēr jāņem arī vērā, ka, atgriežoties Latvijā, šie iedzīvotāji mierīgi varēs atjaunot dzīvošanu savos mājokļos, jo elektrība tur būs. Tāpat blīvi apdzīvotās vietās elektrības transportēšanas ceļš no apakšstacijas līdz patērētājam ir daudz īsāks un izmaksā daudz lētāk nekā, piemēram, tad, ja kāds uzbūvē savrupmāju meža vidū un tai pieslēdz elektrību, taču maksā visi vienādi. Caur regulētajiem elektroenerģijas sadales un piegādes tarifiem, kas nodrošina naudu investīcijām tīkla attīstīšanā, tas iedzīvotājiem tiek garantēts,» norāda I. Pētersons.