Līdz pat 2015. gada 25. janvārim mākslas muzejā Rīgas birža skatītājiem atvērta vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde Tutanhamona dzintars. Tā iezīmē Rīgas 2014 tematiskās līnijas Dzintara ādere starptautisko un īpaši seno dimensiju. «Rīgas un Latvijas kontekstā izstāde ir nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums, jo tik plaša Ēģiptes mākslas kolekcija, kurā vienkopus savākti un izstādīti teju 300 objektu, pie mums nav bijusi, līdz šim tikušas izstādītas vien atsevišķas tematiskas ekspozīcijas. Cilvēkiem ir liela interese par Senās Ēģiptes kultūru, mitoloģiju, un izstāde ir iespēja aplūkot dažādus oriģināleksponātus. Apskatāmas arī Latvijas Universitātes kolekcijā esošas gravīras, kas vēsta par XIX gs. cilvēku skatījumu uz Ēģipti,» stāsta viena no projekta autorēm Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas izstāžu kuratore Vita Birzaka.
Izstāde izvietota Rīgas biržas 1. stāva izstāžu telpās, kur var aplūkot Baltijas valstu nacionālo mākslas muzeju un Varšavas Nacionālā muzeja Senās Ēģiptes kolekciju priekšmetus. Līdzās šiem mākslas darbiem tiek eksponēts arheoloģiskais dzintars, akcentējot senos tirdzniecības ceļus un mūsu reģionam raksturīgā materiāla izmantojumu arī citu vēsturisko kultūru artefaktos. Izstādes turpinājums ir muzeja Austrumu galerijā 3. stāvā, veidojot tēlainas asociācijas ar kapeņu ejām, kas ved uz tajās apslēptajiem dārgumiem. Šī ekspozīcijas daļa ir mūsdienu tehnoloģiju un artefaktu saspēle.
Izstādes nosaukums gan ir metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā. «Dzintara ceļi ļauj aptvert, ka kultūrai nav robežu, tās ceļi ved pa visu pasauli. Tutanhamonam uz krūšu bruņām ir iestrādāti četri dzintara pilieni. Tas būtu pārāk drosmīgi, ja es sāktu apgalvot, ka tas ir Baltijas dzintars, taču, runājot ar Ēģiptes kolēģiem, kas ieradās no Kairas palīdzēt izstādes veidošanā, secinājām, ka pilnīgi noliegt šādu iespēju arī nav pamata. Tutanhamona krūšu bruņas, ko 1924. gadā atrada arheologs Kārters, ir teju sabrukušas, tās stāv Kairas muzejā uz samta spilventiņa, un pagaidām neviens nav veicis ķīmiskās dzintara analīzes. Taču, aplūkojot materiālu un formu, redzam - tie ir līdzīgi mūsu Vēstures muzejā esošajiem III-IV gs. dzintara paraugiem,» uzsver V. Birzaka.
Izstādes dzintara sadaļa veidota sadarbībā ar Bazilikatas Nacionālo arheoloģijas muzeju no Dienviditālijas un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, iezīmējot saikni ar Kairas muzeja dārgumiem Ēģiptē. Kā īpaša vērtība te jāizceļ vēl kāds interesants priekšmets, kas atvests no Bazilikatas. Tā ir t. s. Alianello diadēma, kas tapusi VII gs. beigās grieķu kolonijās Dienviditālijā, uz vienas stieplītes saverot Baltijas dzintara gabaliņus, sirofeniķiešu gliemežnīcas un ēģiptiešu skarabejus.