Lielu interesi izraisa tulkotā daiļliteratūra
Signe Sēne
Sarunās ar bibliotēkā satiktajiem cilvēkiem atklājās, ka daudziem šis ir pirmais Gaismas pils apmeklējums kopš oficiālās atklāšanas nedēļas no 25. līdz 29. augustam. Daudzviet varēja redzēt vairākas skolēnu grupas, taču netrūka arī apmeklētāju pulciņu, kuros bija pārstāvēti dažāda vecuma cilvēki. Teju katrā no astoņiem stāviem, kas pieejami apmeklētājiem, varēja manīt vismaz vienu apmeklētāju grupu - tas apliecina lielo interesi par jauno bibliotēkas ēku.
Protams, uz Gaismas pili dodas arī jaunieši, kuriem bibliotēkā pieejamie materiāli nepieciešami mācībām, kā arī cilvēki, kuriem patīk lasīt. Lielākoties tiek pieprasītas jaunākās latviešu autoru grāmatas, literatūra par psiholoģiju, ekonomiku un vēsturi, ļoti liela interese ir arī par tulkoto daiļliteratūru, izklāstīja bibliotēkas pārstāve.
Naudu mudina virzīt izglītībai un veselībai
Simona Čeičiniece
Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm atzīta aizsardzība, veselības aprūpe un sociālās nevienlīdzības mazināšana, liecina plašsaziņas līdzekļos atrodamā informācija. Līdzīgas prioritātes uzsver arī aptaujātie iedzīvotāji.
Pensionāres Līga un Aldona jautājumā par to, kādām, viņuprāt, jābūt nākamā gada valsts budžeta iedalījuma prioritātēm, ir vienisprātis: «Prioritātei noteikti jābūt veselības jomai, arī izglītībai un valsts aizsardzībai.»
Rīgas Stradiņa universitātes studente Marija uz jautājumu par nākamā gada budžeta sadali pārliecinoši atbild, ka «varētu par prioritātēm izvirzīt valsts aizsardzību un veselību. Par aizsardzību jāuztraucas saistībā ar šī gada notikumiem. Lai cik veiksmīgs 2015. gads būs citām nozarēm, tam nav nozīmes, ja valsts nav pasargāta un cilvēki nav saņēmuši kvalitatīvu veselības aprūpi». Turpretim Latvijas Universitātes students Valters Vētra uzsver, ka «nākamā gada budžetam jāparāda, ka Latvija spēj sadalīt savus ierobežotos līdzekļus tā, lai nodrošinātu turpmāku vispārējo attīstību, kā arī spētu reprezentēt sevi Eiropā. Papildu nauda jāiegulda izglītībā».
«Visi jau saka, ka naudu vajadzētu drošībai, bet man kā skolotājai gribētos, lai vairāk naudas tiktu izglītībai,» atzīst pedagoģe Gunta. Arī Ilze, Valsts zemes dienesta inženiere, atzīst, ka nākamā gada budžetā pēc iespējas vairāk naudas vajadzētu atvēlēt izglītībai, piebilstot, ka «arī veselības jomu nedrīkst aizmirst».
Valūtas maiņas apjoms pēc eiro ieviešanas mazinājies
Liene Circene
Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gada 1. janvārī sarukusi valūtas maiņas punktu popularitāte. Šo faktu apstiprināja vērienīgā valūtas maiņas uzņēmuma SIA Tavex pārstāvis Jānis Astičs, kurš atzina, ka darījumu apjoms un apgrozījums 2014. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2013. gadā, krities aptuveni par 60%.
Pēc eiro ieviešanas valūtas maiņas punkti mēģina pelnīt, piedāvājot klientiem papildu produktus un pakalpojumus. SIA Tavex, piemēram, nodarbojas arī ar zelta, sudraba un dāvanu monētu tirdzniecību. Populāra maiņas valūta joprojām ir ASV dolāri, Krievijas rubļi un Anglijas mārciņas. Savukārt SEB bankas dati par 2014. gada pirmajiem mēnešiem liecina, ka visvairāk pārdotā valūta ir Lietuvas liti, turpretī pirkšanā vispieprasītākā valūta ir Anglijas mārciņas.
Rīgā aptaujātie cilvēki atzina, ka visbiežāk mēdz mainīt eiro pret citu valūtu, ja nepieciešams doties uz Poliju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju.
Aizņemas apdomīgāk nekā iepriekš
Santa Kraukle
Salīdzinot 2014. gada pirmā pusgada rezultātus ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ātro kredītu nozare piedzīvojusi būtisku kritumu - izsniegto kredītu apjoms samazinājies par 31%, savukārt izsniegto kredītu skaits - par 20%, vēsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA). LNKA vadītāja Baiba Fromane radušos situāciju skaidro ar izmaiņām nebanku kreditēšanas tirgus regulējumā, kuras tika veiktas gada sākumā.
Vērtējot ātro kredītu nozari, rīdziniece Liene (22) norāda, ka ātrie kredīti ir laba iespēja, kā aizņemties naudu, ja ir pārliecība, ka varēs to atdot tuvākajā laikā, neļaujot aizdevumam pārvērsties par lielāku summu, nekā sākumā plānots: «Protams, aizņemoties jādomā līdzi. Daudzi uzskata, ka tā ir viegla nauda, un nerēķinās ar to, ka nauda būs jāatdod, turklāt ar procentiem.» Par to, kāpēc ātro kredītu ņemšana mazinās, Liene teic: «Cilvēki, kuriem bijusi slikta pieredze, to izstāstījuši saviem draugiem vai kaimiņiem, un tieši tāpēc arī samazinās ātro kredītu ņēmēju skaits. Cilvēki arī kļuvuši apdomīgāki.» Turpretim rīdziniece Dita (55) par kredītu ņemšanu izsakās negatīvi: «Jābūt pietiekami turīgam, lai varētu paņemt ātro kredītu, zinot, ka varēsi kredītu atmaksāt. Man kopumā ir negatīva attieksme pret kredītiem. Tie ātri vien var pāraugt lielās summās.» Arī Dita uzskata: «Cilvēki kļuvuši apdomīgāki, tāpēc kredītu popularitāte mazinās.»
Meklē lauksaimnieku piedāvāto produkciju
Dāvis Miļus
Ieejot veikalā, cilvēkiem ir iespēja iegādāties produkciju no visdažādākajām valstīm, piemēram, no Lietuvas, Spānijas, Polijas, Vācijas un daudzām citām, taču cik daudz cilvēku patiesi atbalsta pašmāju ražotājus?
Veicot nelielu Rīgas iedzīvotāju aptauju, izdevās noskaidrot, ka daudzi cilvēki pievērš uzmanību Latvijā ražotajai produkcijai. Pamatā šī aptauja tika balstīta uz jautājumu: «Vai jūs iepērkoties pievēršat uzmanību tam, vai prece ir/nav ražota Latvijā?» Vairākums aptaujāto uz šo jautājumu sniedza apstiprinošu atbildi. Nelielais skaits cilvēku, kas nepievērš uzmanību tam, no kuras valsts nākusi prece, lielākoties bija jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Visvairāk tendence pirkt pašmāju produkciju izpaužas laikā, kad ir pieejami Latvijas lauksaimnieku audzētie augļi un dārzeņi. Populāra vietējā produkcija iedzīvotāju vidū ir arī gaļas un piena produkti, kurus iegādājoties lielākā daļa aptaujāto meklē apstiprinājumu, ka šis produkts tiešām nācis no Latvijas.
Par pasaules mēroga izstādi daudzi nezina
Elvīra Gruze
Lai arī cik populāra šķistu ikgadējā starptautiskā izstāde Expo, kas no 2015. gada 1. maija līdz 31. oktobrim notiks Milānā, Latvijā ir cilvēki, kas par to neko nezina.
Jautājot par Expo gan studentiem, gan skolēniem, gan vecākās paaudzes cilvēkiem, nācās dzirdēt atbildi, ka viņi arī nezina, kas šī ir par izstādi un kā Latvija sevi tajā parādīs. Retumis izskanēja tādas atbildes, kā zināja sniegt studente Marija: «Lasīju, ka šogad Latvijas Expo paviljons būs izveidots kā ozols. Man tas šķiet interesants veids, lai parādītu Latviju kā stipru un ekoloģiski tīru valsti.»
Jāatgādina, ka plašāka informācija par Expo izstādi atrodama mājaslapā www.latviaexpo.com.
Atgādināja par Baltijas valstu kopību
Kintija Stūre
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā šoruden bija apskatāma izstāde Kelias/ Ceļš/Kett, kas veltīta Baltijas ceļa 25. gadadienai. Māksla kā Baltijas valstu vienotības paudēja atgādina par šī vēsturiskā notikuma nozīmību un unikalitāti. Izstādē bija aplūkojami tādu mākslinieku kā Juris Utāns, Patrīcija Brekte (Latvija), Tanja Muravska, Vano Allsanu (Igaunija), Violeta Adomaitīte, Vilmants Marcinkevičs (Lietuva) darbi.
Izstādes kurators un viens no izstādes dizaina autoriem Igors Dobičins pastāstīja, ka izstādes atklāšanas dienā Mākslinieku savienības galerija pulcēja aptuveni 200 cilvēku, savukārt izstādes norises laikā sagaidīti vidēji 30-50 apmeklētāji dienā. Lielu uzmanību izstādei pievērsuši Mākslas akadēmijas studenti, skolēni un vēstures interesenti.
Izstādē sastaptie tūristi no Beļģijas pastāstīja, ka ir ieinteresēti izstādes Ceļš tēmā un iepriekš jau iepazinušies ar Baltijas ceļa notikumiem, un atzina, ka izstāde vērtējama kā drosmīga un radoša.