«Es situ bumbu ārā no soda laukuma, viens no muguras ielec man kājās, es nokrītu, un iedod pendeli,» strīdīgo epizodi raksturoja grēkāža lomā nostādītais Rugins. Arī valstsvienības treneris Marians Pahars pēc spēles, lūgts komentēt maču, iesmējās, sakot, ka arī pats labprāt runātu par spēli, taču pirmie vārti esot zaudēti pēc nefiksēta aizmugures stāvokļa, bet otrie - ar no pirksta izzīstu 11 metru soda sitienu. «Kā lai tādā situācijā kaut ko saka un vērtē?» retoriski žurnālistiem vaicāja Pahars.
Toties Pahara atzinību izpelnījās izlases debitants Antons Kurakins, kurš kopumā nospēlēja diezgan labi, aizstājot bez spēļu pieredzes palikušo Vitāliju Maksimenko. «Varu teikt, ka es to izbaudīju, viņš nospēlēja tiešām labi. Nav viegli debitēt izbraukumā, taču esmu ar viņu apmierināts. Vienu vai, iespējams, divas reizes viņš varēja nospēlēt labāk, it sevišķi tad, kad maķedonieši guva pirmos vārtus, bet kopumā Kurakina sniegums bija labs,» Latvijas čempiona sniegumu komentēja Pahars.
Ņemot vērā Alana Siņeļņikova savainojumu, kas liks viņam palikt ārpus futbola vismaz pusgadu (un Latvijas izlasei - bez sākumsastāva kreisās malas aizsarga), Kurakina labais sniegums ir viens no svarīgākajiem ieguvumiem šajā mačā. Vēl vairāk priecē, ka Antons stingri turējās pie zemes arī pēc spēles, atzīstot savas kļūdas. «Kad zaudējām pirmos vārtus, es izgāju drusciņ par tālu uz priekšu, nāca piespēle uz malu, Renārs Rode nepaspēja, un zaudējām vārtus. Varbūt bija arī aizmugure, bet to es droši nezinu, neredzēju,» aizsargs neslēpa savu vainu. «Varējām nospēlēt labāk, un šo spēli nevajadzēja zaudēt.»
Uz to, ka maķedonieši bijuši pa zobam, pēc mača norādīja arī Eduards Višņakovs, kura nākšana laukumā otrajā puslaikā ievērojami atdzīvināja Latvijas izlases sniegumu uzbrukumā. «Kopumā viņi nebija labāki, tikās divas spēkos līdzīgas komandas, abas varēja uzvarēt. Būtu es iesitis to savu izgājienu, būtu pavisam cita spēle un cits rezultāts.» Droši vien Polijas kluba Lodzas Widzew uzbrucējam ir taisnība, taču jāatzīst arī tas, ka pretiniekiem tika dota pārāk liela vaļa. Sevišķi - pirmajā puslaikā, kad maķedoniešiem bija daudz laika lēmumu pieņemšanai. To apstiprina arī pretinieku trenera Boško Gurovska vārdi. «Pirmajā puslaikā nospēlējām labi, taču pēc tam sākām pielaist kļūdas. Šī spēle gan apstiprināja, ka mūsu komandai ir laba aizsardzības līnija, taču uzvara prasīja lielas pūles, jo Latvija, kā tas pierādījās otrajā puslaikā, var būt ļoti nešpetna.» Bija jābūt nešpetniem visu spēli.