Tas, ka valde nespēja izlēmīgi rīkoties, bet paildzināja šo procesu, iesaistot Lolitas Čigānes un Ilzes Viņķeles rīcības vērtēšanā Ētikas komisiju, «stiprina irdenuma sajūtu uz āru un raida nepareizus iekšējos signālus - ja ir konstatēts, ka atsevišķi deputāti nav izrādījuši lojalitāti, tad vajadzēja sekot rīcībai», uzskata J. Ikstens. Viņš atgādināja, ka ceturtdien I. Viņķele esot saņēmusi pat paaugstinājumu un kļuvusi par Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāju, kas tā diez vai notiktu, ja viņa pirmdien būtu izslēgta no partijas.
Līdz Saeimas vēlēšanām 2018. gadā vēl ir pietiekami daudz laika, taču nākamās pašvaldību vēlēšanas jau būs 2017. gada vasarā, un tām jāsāk gatavoties šā gada otrajā pusē. Tieši tāpēc Vienotības reģionālo nodaļu pārstāvji bija neapmierināti ar partijas valdes nespēju izšķirties, vai Saeimas deputātes I. Viņķele un L. Čigāne, kuras valdības veidošanas laikā nebija ievērojušas partijas disciplīnu, var vai nevar palikt partijā. Reģionu pārstāvji ierosina nekavēties ar ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai pārvēlētu partijas valdi. Iniciatore ir Liepājas nodaļa, kurā ir ap 70 biedru.
Paliek gaisā pakārts
Līdz ar Māra Kučinska (ZZS) valdības apstiprināšanu bija cerība, ka no ziņām pazudīs vēstījumi par savstarpējo attiecību skaidrošanu Vienotībā, taču pirmdien viss atsākās no jauna. Vienotība ir demokrātiska partija, un tai ir jāizskata biedru ierosinājumi, tāpēc no valdes sēdes nevarēja izvairīties, lika saprast Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Taču daudzi tovakar gaidīja skaidru lēmumu, vai abas politiķes paliek vai nepaliek partijā. Līdz ar šī jautājuma noskaidrošanu Vienotība beidzot varētu ķerties pie sava pamatuzdevuma un mobilizēties darbam valdībā. Taču viss atkal tika pakārts gaisā. Līdzīgi būtu izpalikusi daļa strīdu un vainīgo meklēšana, ja Vienotības valde oficiāli būtu izvirzījusi Kārli Šadurski premjera amatam, pirms par vēlmi pārņemt valdības veidošanas iniciatīvu paziņoja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Tas, ka Vienotības frakcijā ir sešu deputātu grupa, kurai notiek regulāras atsevišķas sapulces, kurās tiek koordinēta darbība un pieņemti lēmumi, kas mēdz arī atšķirties no partijas vairākuma viedokļa, ir neparasti. Vairāki Vienotības valdes locekļi mudina nesalīdzināt šo grupu ar deputātiem, kuri ievēlēti no reģionālajām partijām. Viņi pārstāv politiskos spēkus, kam ar Vienotību ir sadarbības līgumi - tie nosakot skaidrus sadarbības noteikumus. Tā dēvētais sešinieks - I. Viņķele, L. Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Veiko Spolītis - ir Vienotības frakcijā, bet publiski viņi vairākkārt ir nostājušies pret vairākuma viedokli.
Rosina veidot biedrību
Valdes sēdē A. Judins esot ierunājies, ka kolēģu izslēgšana pasteidzinātu jauna politiskā spēka veidošanu. «Tad varbūt arī vajag par šādu soli izšķirties. Liberāli orientētas partijas niša ir tukša. Ja domu dažādība kļūst par pašmērķi, tad ir grūti strādāt kopā,» pirmdien pēc valdes sēdes sacīja S. Āboltiņa. Gluži tukša liberālā niša gan nav. Tajā ir partija Latvijas attīstībai (LA), kura vienīgā no Latvijas ir arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības biedre, tikai LA nav sevišķi ietekmīga un neguva pārstāvniecību Parlamentā.
Arī Vienotības sešu deputātu grupas domubiedri pārstāv dažādus uzskatus, un ir jautājumi, piemēram, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības regulējumu, kuros viņu starpā ir atšķirīgi viedokļi. A. Loskutovs Vienotībā ienāca no Sabiedrības citai politikai, savukārt L. Čigāne - kopā ar Sarmītes Ēlertes vadīto Lietussargu grupu. I. Viņķele, kura gan ir pozicionējusies kā liberāle, un I. Dālderis savas politiskās gaitas sāka konservatīvos politiskajos spēkos - viens Tēvzemei un brīvībai/LNNK, otrs Tautas partijā. S. Āboltiņa, atsaucoties uz Valda Dombrovska valdes sēdē izteikto piedāvājumu, sacīja, ka Vienotības sešinieks varētu veidot atsevišķu biedrību, kas slēdz sadarbības līgumu ar Vienotību. Tā būtu atgriešanās pagātnē, kad šāds līgums bija jau minētajai Lietussargu grupai.
Pagaidām vēl nav pamata domāt, ka sešiniekam būtu daudz sekotāju, ja šie deputāti izšķirtos vienoti pamest partiju. Vienotībai ir daudz biedru reģionos, un vismaz tie, ar kuriem Diena iepriekš sazinājās, nekur nepošas. Iepriekšējās vēlēšanas arī parādīja, ka jaunas partijas ar populāriem līderim paliek ārpus Saeimas. Tiesa, 2014. gadā uz Saeimu startēja pieci jauni politiskie spēki, no kuriem divi - Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienība ar Mārtiņu Bondaru priekšgalā - pārvarēja procentu barjeru, bet abas ir opozīcijā.
Judins joprojām cer
«Es par savu politisko nišu parūpēšos pats. Te ir mēģinājums izveidot lojālu Vienotību, kurā partijas vadītājs jūtas komfortabli. Taču mēs vēlamies, lai notiek diskusijas par saturu. Es gribu analīzi un skaidru lēmuma pieņemšanas procedūru,» Dienai sacīja A. Judins. Viņaprāt, partijā ir demokrātija, taču jautājums ir par lēmumu kvalitāti. Viņš sevi neuzskata par liberāli un nav zaudējis cerības par Vienotības nākotni. «Partijā ir daudz labu cilvēku, kuri grib strādāt, tāpēc man ir cerības, ka tā spēs atjaunoties. Ja mēs varēsim strādāt Vienotībā, tad nav nekas jauns jāveido,» teica A. Judins. Teiktais liecina - neizlēmīgums pirmdienas valdes sēdē radīja pamatu tam, lai sāktos iekšējā cīņa par varu.
Daļēji Vienotības nākotne ir saistīta arī ar ZZS spēju nostiprināt savas pozīcijas kā premjera partijai - ja tai neveiksies, pieprasījums pēc Vienotības vai kāda jauna politiskā spēka var pieaugt. Uz vaicāto, vai ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis saredz iespēju jaunai partijai pārliecinoši nostartēt vēlēšanās, viņš atbildēja: «Tad ir jābūt milzīgai indikācijai sabiedrībā, lai sabiedrība aizietu aiz šī spēka.» Par ZZS pozīcijām viņš bija piesardzīgs - premjera amats dod tribīni, bet daudz ko nosakot tas, kā šo tribīni izmanto. Pēc J. Ikstena domām, jaunas partijas izredzes noteiks tās piedāvājums. «Ja ir ideja, tad var būt labs rezultāts,» uzskata politologs. Latvijas attīstībai līderi J. Pūci nebaida jaunu spēku veidošanās, kas gan tagad juridiski kļuvis komplicētāk. Līdzīgi domājošie tiekot gaidīti viņa vadītajā partijā, bet par apvienību veidošanu viņš pagaidām nedomājot, jo tas ir vēlēšanu stratēģijas jautājums, - tagad darba kārtībā ir LA izaugsmes veicināšana.