Te ārsti, tur māsas
Ārstiem - 22 eiro, ārstu palīgiem - 30 eiro, māsu palīgiem - 37 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personālam - 32 eiro. Tās ir summas, par cik reāli Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) medicīnas personālam palielinājies mēneša atalgojums par vienu darba slodzi. Vidēji tie ir 5,3% attiecībā uz fiksētā atalgojuma daļu. Papildus vēl tiek aprēķinātas piemaksas par darba stāžu, nakts darbu, papildu darbu un citiem nosacījumiem, kas vidēji veido palielinājumu divu līdz trīs procentu robežās, Dienai stāsta PSKUS pārstāve Lāsma Sīle. Rezultātā ieguvēji ir 2221 darbinieks. Iepriekš algas pieaugums bijis vien tiem, kuri saņēmuši minimālo algu.
Citāda sistēma ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Jau iepriekš tur atalgojums bijis lielāks, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos, tāpēc patlaban algas pieaugums vairāk saistīts ar darbinieku motivāciju. Viss ir struktūrvienību vadītāju rokās, katra mēneša beigās novērtējot ikviena darbinieka personisko ieguldījumu. Šīs sistēmas ietvaros prognozēts, ka ārsta alga palielināsies vidēji par 50 eiro mēnesī, māsas alga - par 25 eiro, aprūpes atbalsta speciālistu alga - par 15 eiro, stāsta BKUS pārstāve Dace Preisa.
Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) vislielākais palielinājums ir tieši māsām - robežās no 30 līdz 52 eiro par vienu slodzi; ārstiem pieaugums svārstās no 26 līdz 29 eiro, Dienai stāsta slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga. Viņš gan piebilst, ka situāciju Austrumu slimnīcā nevar salīdzināt ar citām - jau vēsturiski te vidējais atalgojums ir zemāks. Turklāt, apvienojot vairākas iestādes, katra nākusi arī ar savu atalgojuma politiku. Tagad mēģināts situāciju izlīdzināt. Lielākas piemaksas saņēmuši darbinieki operāciju blokā, intensīvajā terapijā, anestēzijas un ķīmijterapijas struktūrvienībās. Vismazāk izmaiņas jutīs Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Latvijas Infektoloģijas centrā, kur jau iepriekš atalgojums bijis lielāks.
Godīgāka situācija
Par konkrētām summām Dienai nevar pastāstīt Vidzemes slimnīcā, taču tur, līdzīgi kā Austrumu slimnīcā, šogad atalgojuma sistēma padarīta vienlīdzīgāka. Vēsturiski slimnīcā izveidojusies sistēma, ka dažu nodaļu darbinieki, piemēram, fizioterapeiti, saņēmuši lielāku atalgojumu. Tas darīts, lai reģionā atrastu un noturētu konkrēto jomu speciālistus. Savukārt tagad, kad ārstu trūkums vairs nav tik aktuāls, slimnīca cenšas atalgojumu izlīdzināt un padarīt godīgāku, Dienai stāstā Vidzemes slimnīcas Personāla nodaļas vadītāja Sanita Kandele. Līdz ar to vairāk naudas savā maciņā tagad saņems tie, kuriem bija zemāka stundas tarifa likme, bet tiem, kuriem jau iepriekš tā bijusi lielāka, pieaugums tagad ir mazāks. Procentuāli tas svārstās līdz pat 13%. Tikai pavisam neliela daļa ir tādu, kam izmaiņu nebūs, tai skaitā slimnīcas atbalsta funkciju veicējiem, piemēram, administrācijai un personāldaļai. Šim mērķim slimnīca naudu meklēs iekšējās rezervēs.
Lai gan pagaidām Vidzemes slimnīcā speciālistu trūkumu īpaši neizjūt un vienīgais speciālists, kura trūkst, ir neirologs, nākotnes prognozes nav tik spožas, jo paredzama paaudžu nomaiņa, un nav pārliecības, ka ar šādu atalgojumu pietiks, lai jaunos mediķus piesaistītu un noturētu. S. Kandele gan piebilst, ka slimnīcā izveidota speciāla bonusu programma, piemēram, daļēji tiek kompensētas veselības apdrošināšanas polises, piešķirtas papildu atvaļinājuma dienas un nodrošinātas dažādas apmācības.
Gaida rīcību
Tam, ka medicīnas personāla maciņiem vajadzētu būt kaut par kripatiņu smagākiem, Dienai apstiprina arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Arodbiedrības pārstāvim gan pagaidām nav pārliecības, ka lielāks atalgojums saņemts visās ārstniecības iestādēs. Arī J. Kalējs atzīmē, ka visur nauda vēl nav saņemta.
V. Kerim nav pārliecības, vai nākotnē situācija vēl varētu uzlaboties, jo valdības deklarācija esot pārāk nekonkrēta. Par spīti arodbiedrības izteiktajiem priekšlikumiem par steidzamu un konkrētu veselības nozares valsts finansējuma palielinājumu, valdība tikai gatavojas «izskatīt iespēju», «izstrādāt» un «reformēt». Tas krasi kontrastējot ar pieeju, piemēram, valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Līdz ar to nevar arī prognozēt, vai situācija uzlabosies tam medicīnas personālam, kas šoreiz palicis aiz strīpas, piemēram, ģimenes ārstiem, kas strādā privātpraksē.
Veselības ministrijā Dienai norāda, ka darbs pie informatīvā ziņojuma, cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai atalgojumu varētu palielināt arī pārējiem mediķiem, nav pārtraukts. Tuvākajā laikā ziņojums tiks nodots saskaņošanai citu nozaru ministrijām, pēc tam to virzīs izskatīšanai valdībā. Tad arī varēs saprast, vai tam atrastos papildu finansējums. Pēc J. Kalēja domām, visticamāk, uz to varētu cerēt tikai 2017. gada budžetā.