Lai gan gads tikai sācies, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jau apstiprināta triju skolu slēgšana. Tikpat izglītības iestāžu likvidācijai pieteiktas pērn, un process notiks vasarā, bet vēl 11 skolu līdz jaunajam mācību gadam tiks apvienotas vai mainīts to statuss. Divām skolām pārmaiņas gaidāmas 2018. gadā.
Vērienīgas skolu tīkla izmaiņas sāktas Bauskā, kur valdības nostāja pamudināja pašvaldību šim jautājumam pieķerties ātrāk. Jau šogad tiks slēgta Mežotnes internātvidusskola, bet Īslīces un Uzvaras vidusskola divu gadu laikā kļūs par pamatskolām. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA) Dienai skaidro, ka ir jāskatās uz izglītības sistēmu novadā kopumā, kur ir 22 izglītības iestādes. Lai gan minētajās vidusskolās, pēc domes priekšsēdētāja teiktā, «dzīvības izvilkšanai skolēnu skaits vēl kādus gadus pietiktu», ar samazinātu audzēkņu skaitu visas vienlīdz kvalitatīvi attīstīt nav iespējams, tāpēc ir jautājums, vai tās vajadzīgs saglabāt par katru cenu. Turklāt apvienotās klases nenodrošina vajadzīgo kvalitāti. Šādus lēmumus gan neesot viegli pieņemt, jo pretestība no skolēnu vecākiem bijusi. Turklāt šajā gadījumā nesot runa par to, ka skolēni nevarēs nokļūt uz pilsētas vidusskolām, - ir gan transports, gan asfaltēti ceļi.
Skatoties nākotnes perspektīvā, R. Ābelnieks atzīmē, ka, iespējams, nāksies slēgt arī pamatskolas klases vairākās skolās, pārveidojot tās par sākumskolām. Vispirms gan jāveic pamatīga analīze un jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi.
Divas vidusskolas par pamatskolām šogad pārveido arī Jūrmalā. Pilsētas domē atzīmē, ka lielā mērā tas saistīts ar jaunajiem noteikumiem par minimālo skolēnu skaitu 10. klasē. Savukārt Madonā tūlīt sabiedriskajai apspriešanai nodos dokumentus par divu vidusskolu apvienošanu. Madonas Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne piebilst, ka pērn nav atvērta arī viena no pamatskolām, bet cita kļuvusi par sākumskolu. Atlikušo trīs skaitliski nelielo skolu likteni vērtēs nākotnē, analizējot situāciju ar skolēnu skaitu. Visticamāk, tas gan nozīmēs statusa maiņu - no pamatskolas uz sākumskolu.
Valdība patlaban runā par to, ka pirmo četru klašu skolēniem izglītība jāiegūst pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka tām jābūt pirmajām sešām klasēm. Vērā jāņem bērnu vecums, un runa tomēr ir par mazo skolu lomu valstī gan no nacionālās drošības, gan reģionālās politikas aspekta. Protams, tas ir finansiāli dārgāk, lai bērni saņemtu tādu pašu izglītības kvalitāti kā pilsētās, bet tas ir nozīmīgs jautājums. I. Vanaga Dienai arī norāda, ka, protams, pašreizējie lēmumi nav populāri, bet demogrāfiskā situācija dara savu, un tas ir jāpieņem. Svarīgi, lai skolu slēgšanai vai apvienošanai būtu skaidri kritēriji - lokālā mērogā par to jābūt atklātai diskusijai, bet pašam procesam caurredzamiem. Savukārt no valsts puses jābūt īpašai atbalsta programmai pedagogiem, kas zaudē darbu, piemēram, domājot par pārkvalifikāciju.
Realitātē gan grūti ievērot pat principu - tuvāk mājām pirmās četras klases. Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) Dienai atzīst, ka nācies pieņemt lēmumu slēgt divas skolas - Jūrkalnes un Zlēku pamatskolu. Strauji rucis skolēnu skaits, un arī bērnu vecāki pakāpeniski nolēmuši savas atvases sūtīt uz kaimiņu novadiem. Jūrkalnē mācīties palika vien 12 bērnu, un septembrī šis skaits varētu būt vēl mazāks. Līdzīgi ir arī Zlēku pamatskolā, bet tur nolemts atstāt pirmsskolas grupas. Savukārt tie, kas runā par sākumskolu saglabāšanu, neapzinās reālo situāciju, uzskata domē. Neatkarīgi no bērnu skaita tāpat ir jākurina un jāuztur ēkas, jānodrošina mācību materiāli un citas lietas. Bērnus turpmāk izvadās pašvaldības autobusi, bet vecāki pret to ir saprotoši, apgalvo domē.
Par cik skolu slēgšanu vai apvienošanu vēl dzirdēsim, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle Dienai neprognozē, taču ir skaidrs, ka process ir sācies un nepārprotami turpināsies.