Apstāklis, ka daļa nemaksātāju tomēr atsākuši dzēst savus parādus, ir saistīts ar grozījumiem likumā, kas stājās spēkā pērn. Likums paredz, ka no šī gada jūlija Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija savā interneta mājaslapā publicēs informāciju par personām, kurām ir parāds pret valsti. Fonda pārstāve Margita Gaile gan uzreiz piebilst, ka dati netiks publiskoti gadījumos, ja parādnieks būs persona ar invaliditāti, tāpat arī īpaši noteiktos izņēmuma gadījumos, ja parādniekam būs pārejoša darbnespēja. Fonds ņems vērā arī valsts un pašvaldību iestāžu informāciju gadījumā, ja tās ziņos, ka šādu datu publiskošana varētu kaitēt bērna interesēm.
Vēl dati netiks publiskoti, ja no iesniedzēja nebūs saņemta piekrišana. Jaunākie dati liecina, ka dots jau tūkstoš šādu piekrišanu.
Saeimas deputāte, juriste Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) pozitīvi izsakās par šiem Tieslietu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem, jo tie «virzīti ļoti tuvu tai sajūtai, ka ir jāvērtē katrs individuālais gadījums». Viņa atzīmē, ka svarīgs faktors ir tas, ka tiek jautāta piekrišana personai, kas gādā par bērnu.
«Lai to mērķi sasniegtu, tika vērtēti visi iespējamie risinājumi. Vai šis ir optimālākais, to rādīs prakse. Fakts vien, ka mums ir 20 000 gadījumu gadā, par kuriem Uzturlīdzekļu garantiju fonds maksā uzturlīdzekļus, ir ārkārtīgi iespaidīgs rādītājs, īpaši ņemot vērā mūsu iedzīvotāju skaitu. Būtībā to visu nosedz nodokļu maksātāji,» norāda I. Lībiņa-Egnere.
Patlaban tiekot runāts arī par citiem risinājumiem, piemēram, par paplašinātāku kriminālatbildību. Pagaidām tādu lietu esot maz, jo, lai ierosinātu krimināllietu, ir jāsecina tieši izvairīšanās fakts pēc tiesas sprieduma.