Kā jau tam jābūt, vispirms Igaunijā, pēc tam pie mums aktualizējas jautājums par islāmticīgo sieviešu sejas aizsega - parandžas - nēsāšanu sabiedrībā. Varētu jau paņemt visu «kopī-peist» no igauņiem, bet izrādās, ka pat nopietnām Eiropas valstīm tuklās kājiņas paslīdējušas šai delikātajā lietā. Tāpēc sniegsim konsultāciju PAREIZĀ VIEDOKĻA noteikšanai.
Divi ārkārtīgi cienījami un spoži Eiropas priekšniecības kungi jau aptuveni pirms pieciem gadiem lieliski un savā veidā pat godīgi nodemonstrēja savu attieksmi pret publisku parandžas nēsāšanu. Tie bija Barrozu kungs un van Rompeja kungs. Citēsim pirmā teikto, kas ir apburoši hrestomātisks savā attieksmē. Īsts PAREIZĀ VIEDOKĻA tīrradnis: «Tā nav Eiropas Savienības kompetence (..), tāpēc kā Komisijas prezidents es neieņemšu nostāju šajā jautājumā, (..) mūsuprāt, tas ir valstu kompetencē.» Draugam van Rompejam atliek vien - «tā pati atbilde». Arī tā laika Eiropas iekšlietu komisāre Malmstrema pieteic, ka šī ir katras valsts iekšējā lieta. Esam taču pilnīgi neatkarīgu valstu neatkarīga un brīvprātīga savienība.
Tomēr mums, draugi, jāapzinās, ka valsts iekšējā lieta ir arī Eiropas iekšējā lieta, jo valstis taču stāv iekš Eiropas. To var nesaprast, piedodiet, mūsu pamuļķie jaunpienācēji no austrumu puses. Lūk, pat Francija un Beļģija - šīs cienījamās Eiropas vecmāmiņas - pieņem parandžu nēsāšanas aizlieguma likumu. Lai nepieļautu primitīvu «valstu iekšējo lietu izpratni», talkā nāk cilvēktiesību komisārs Hammarbergs, kurš mazliet vēlāk asi iebilst pret parandžu aizliegšanu. Tā esot viena nožēlojama kapitulācija ksenofobijas priekšā. Apmēram pēc gada kunga teikto ar lielu sparu turpina jaunais un dedzīgais amata pārņēmējs - latvietis Nils Muižnieks. Esot laiks pieņemt musulmaņus kā Eiropas kultūras integrālu daļu, un jābeidz vērsties pret viņiem ar likumu un politikas starpniecību. Latvietis Muižnieks nebaidās kritizēt arī iepriekšminētās Eiropas grosmuteres - Briseli un Parīzi.
Nu jautājumi par bēgļiem aktuāli arī mums, un prezidents Vējonis, klusu pametis skatu uz igauņu pusi, nāk klajā, ka par musulmaņu dāmu sejsegu lietām vajagot diskutēt. Tikai diskutēt. Nekādā gadījumā nesteigties ar secinājumiem. Un tūdaļ… steidzas ar secinājumu, ka viņš tās parandžas brandžas gan uz ielām negribētu redzēt. Dzird būkšķus, dažiem konsultantiem paģībstot un atsitoties pret dzimtenes zemi.
Lai izslēgtu nevajadzīgus pārpratumus parandžu lietās, konsultants dod savu bezmaksas ieguldījumu PAREIZĀ VIEDOKĻA izveidošanā.
Vispirms - uz visiem jautājumiem par šo atbildēt ar - neskriesim ratiem (lācim, zirgam, Junkeram - pēc garšas) pa priekšu. Otrkārt - tā kā parandžu lēmums ir iekšēja lieta (sk. iepriekš), valstu centrālajām varām nevajadzētu iejaukties. Lai risina pašvaldības. Savukārt pašvaldībām ar to pašu argumentāciju - ļoti iekšēja lieta - stāsts jānobīda tālāk, katra iedzīvotāja lemšanā. Iepriecināti par šādu debesu dāvanu, iedzīvotāji tad nu lemj nākamajās vēlēšanās, iebalsojot zeļļus, pret kuriem Jānis Dombrava rādās kā iesācējs liberālis. Vieni brīnās, bet tas labi - brīnos, tātad dzīvoju. Otri grudzina - es jau sen teicu. Arī labi, pārliecība par savām spējām pareģot. Rezumējot - visiem labi, turpinājums sekos.
*ļoti neatkarīgs konsultants