Vaino spīdzināšanā
Krima gandrīz pilnībā bez elektrības palika naktī uz 22. novembri, kad kādi līdz šim nenoskaidroti ļaundari Ukrainas Hersonas apgabalā uzspridzināja balstus elektrolīnijām, kas nodrošināja aptuveni 70% no pussalā patērētās elektroenerģijas. Neraugoties uz ukraiņu nacionālistu un Ukrainā mītošo Krimas tatāru centieniem traucēt, ukraiņu inženieriem izdevies atjaunot daļu no bojātajām elektrolīnijām, bet vēl pagājušajā nedēļā Ukraina neatsāka elektrības padevi uz pussalu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzējis Ukrainu Krimas iedzīvotāju «spīdzināšanā», bet Kremļa ieceltais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka neesot iespējama politiska sadarbība ar Ukrainas pašreizējo valdību, ko vadot «trakie». «Esmu pārliecināts, ka mēs uzlabosim attiecības ar Ukrainu, tiklīdz pašreizējais Ukrainas prezidents [Petro Porošenko] tiks padzīts no varas,» viņu citē TASS.
Jau divas nedēļas Krimā ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas ilgšot vismaz līdz 20. decembrim. Ierobežotās elektroapgādes dēļ tūkstošiem ģimeņu vakarus pavada sveču gaismā, jo strāva ir pieejama tika dažas stundas dienā. Daudzviet nedarbojas luksofori, mobilo telefonu sakari ir vāji, bet pie degvielas uzpildes stacijām vērojamas garas rindas, jo cilvēki vairumā iepērk degvielu, lai darbinātu privātos ģeneratorus.
Pagājušajā nedēļā V. Putins, kurš bija ieradies Krimā, svinīgi palaida pirmo elektrolīniju, kas Ukrainai piederošo pussalu savienos ar Krieviju. Tā Krimu spēs apgādāt ar aptuveni 200 megavatiem elektrības jeb 20% no jaudas, kas pussalai nepieciešama diennaktī, raksta Deutsche Welle. Līdz decembra beigām paredzēts ierīkot vēl vienu tikpat jaudīgu elektrolīniju. Krievijas enerģētikas ministrs atzinis, ka pilnīga Krimas energoneatkarība tikšot nodrošināta līdz 2018. gada martam.
Vajag paciesties
Tomēr daļa vietējo ir stoiciski. «Mums vajag kādu laiku paciesties, viss tiks atrisināts,» Krimas galvaspilsētas Simferopoles iedzīvotājs Jurijs sacīja ziņu aģentūrai Reuters. «Deviņdesmitajos gados šeit arī bija nopietni elektroapgādes traucējumi, bet kaut kā tie pārgāja.»
Viņam piebalso pensionāre Tatjana Bragina: «Lūdzu, rakstiet, ka mēs neesam izmisuši. Gluži pretēji - mēs esam prieka pilni.»
Bet ne visi Krimas iedzīvotāji ir mierā ar esošo situāciju. «Tas ir kā dzīvot akmens laikmetā,» savas izjūtas apraksta simferopoliete Jekaterina. «Domāju, ka pēc Krimas kļūšanas par daļu no Krievijas lietas mainīsies. Nav tā, kā es to biju iedomājusies.» Sieviete uzskata, ka Maskavas atbalstītajām vietējām varasiestādēm vajadzēja sagatavoties šādam scenārijam.
Pēc tam kad pērn martā Krievija ar tā saucamo «zaļo cilvēciņu» armiju okupēja un vēlāk arī anektēja Krimu, V. Putins apsolīja, ka pussalas infrastruktūras uzlabošanā tiks ieguldīti aptuveni 10 miljardi dolāru (9 miljardi eiro), ieskaitot trīs miljardus dolāru (2,75 miljardi eiro), lai uzbūvētu tiltu, kas savienotu Krimu un Krieviju. Pagaidām Kremlim nav sekmējies ar solījumu izpildi.
«Cirks aizbrauca, bet klauni palika,» Leonīds Zaharovs no Ščolkines pilsētas Krimas austrumos ironizē sarunā ar laikraksta The New York Times žurnālistu. Vīrietis sūkstās, ka Maskava no Krimas padzinusi iepriekšējo varu, bet daudzi no tās «korumpētajiem un nekompetentajiem» ierēdņiem palikuši amatos, tādēļ apkārt valdošais haoss esot tikai mazliet mazāks nekā agrāk.
Liela daļa Krimas iedzīvotāju, pateicoties Krievijas televīzijas kanālu izplatītajai Rietumiem naidīgajai propagandai, energokrīzē nevaino Krieviju vai Ukrainu, bet ASV, kas it kā atbalstot tatāru minoritāti, kuras līderi paziņojuši, ka darīs visu, lai pussala atgrieztos Ukrainas sastāvā.