Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs telefonsarunā Dienai atzina, ka, arī viņaprāt, izveidojusies situācija nav īsti korekta. «Tuvākajā laikā iesniegsim likuma grozījumu priekšlikumu, lai situāciju labotu. Skaidrs, ka pasaules čempionāts kotējas augstāk un tajā izcīnītā trešā vieta ir vērtīgāka nekā Eiropas čempionāta zelts. Manuprāt, Anastasija pelnījusi prēmiju tādā pašā apmērā, kāda ir BMX riteņbraucējam Mārim Štrombergam par Eiropas čempiona titulu.»
Severs uzsvēra, ka, pirmkārt, prēmiju izmaksāšana nav valsts pienākums, bet labas gribas žests par panākuma novērtēšanu: «Reizēm ir tā, ka sportists izcīna kaut kādu vietu un tad jautā - cik man pienākas? Nekas jau nepienākas, taču ar noteiktām vietām sportists saņem tiesības pretendēt uz naudas prēmiju no valsts.» Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka nav dzirdēti precedenti, ka sportists izpildījis prasības, korekti uzrakstīts iesniegums prēmijas saņemšanai, bet tas noraidīts. Otrkārt, Severs uzsvēra atšķirīgo prēmiju izmaksu kārtību olimpisko spēļu medaļniekiem tūlīt pēc to izcīnīšanas un pārējiem. «Kad ir olimpiskās spēles, laureātus apbalvojam uzreiz, jo cilvēkiem viņu panākumi vēl ir labā atmiņā, ap to ir lielāka ažiotāža. Manuprāt, nebūtu pareizi Soču medaļniekus apbalvot tikai tagad, gada beigās. Tāpēc viņiem prēmijas tiek piešķirtas maksimāli īsā laikā pēc gūtajiem panākumiem.» Atšķiras arī izmaksas kārtība - olimpiskie medaļnieki saņem naudas prēmiju, nemaksājot no tās nodokļus, bet pārējos gadījumos - samaksājot tos.
Interesanti, ka novembra beigās pasaules čempionāta rallijkrosā kopvērtējumā trešo vietu izcīnījušais Reinis Nitišs uz prēmiju varēs pretendēt tikai nākamgad, jo panākums gūts pēc šī gada 1. oktobra.