Kā jau to var saprast no publiski dzirdamajiem komentāriem, visgrūtāk klājas zivju pārstrādes jomā, kur salīdzinājumā ar 2014. gada novembri ražošanas apjomi ir kritušies par 34,4%. Tomēr citās pārtikas ražošanas apakšnozarēs situācija ir daudz labāka. Lai gan daudz runāts par krīzi piena nozarē, tās produkcijas izlaide gada laikā ir pieaugusi par 2,1%. Savukārt vislielākais kāpums bijis gaļas pārstrādē, kuras apjomi gada laikā palielinājušies par 11,8%. Kaut arī Latvijas pārtikas rūpniecībā eksporta īpatsvars pēdējos gados caurmērā sasniedzis vien trešdaļu no saražotā, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā apstrādes rūpniecībā vidēji, tieši saistībā ar eksporta iespēju esamību vai neesamību tradicionāli tiek runāts par nozares labklājību.
Uzņēmumi pielāgojas
Tomēr, apzinot situāciju atsevišķos uzņēmumos, arī tirgus līderos, viennozīmīgu ainu grūti ieskicēt. Turpinoties Krievijas noteiktajam piena produktu importa embargo un piena iepirkuma cenu kritumam visā pasaulē, Food Union pārdotās produkcijas apjoms naudā 2015. gadā likumsakarīgi būs mazāks nekā 2014. gadā, taču pārdotās produkcijas apjoms tonnās būs tāds pats vai nedaudz lielāks (5% robežās) nekā 2014. gadā, vērtē Food Union grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Līdz 2014. gada augustam Krievija bija mūsu lielākais ārvalstu tirgus, kas veidoja vairāk nekā 40% no mūsu kopējā eksporta portfeļa. Tagad Krievija ir viens no trim mūsu lielākajiem eksporta tirgiem. Iestājoties piena produktu importa aizliegumam uz kaimiņvalsti, mēs varējām turpināt saldējuma un dažu industriālo produktu eksportu uz Krieviju, tomēr tā veido ceturto daļu no apjoma līdz embargo. Lielu daļu no šī krituma 2015. gadā kompensējām par 40% salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinot piena produktu pārdošanu Latvijā, kā arī nostiprinot savas pozīcijas esošajos eksporta tirgos, piemēram, eksporta apjoms uz Nīderlandi divkāršojās,» panākumus ieskicē uzņēmuma pārstāvis.
Savukārt saldumu ražotājs Orkla Confectionery and Snacks Latvija, kurš pārstāv ierindas patērētājam labi pazīstamos uzņēmumus Laima un Staburadze, Krievijas embargo sevišķi neizjūt. Pirms importa ierobežojumiem Eiropas Savienības valstu pārtikai uzņēmums uz Krieviju eksportēja apmēram 50% no saražotā, savukārt pērn šis īpatsvars ir sarucis līdz trešdaļai, ko uzņēmums īpaši neizjūtot. «Laikus rēķinājāmies ar šādu scenāriju un aktīvi apguvām jaunus tirgus, varējām savlaicīgi veiksmīgi pārorientēties. Krievija ir svarīgs tirgus, Latvijai - vēsturisks tirgus, kurā ieguldīts gadu desmitiem ilgs darbs. Krievijā saglabāsim savu klātbūtni, taču attīstīsim eksportu arī citos virzienos,» skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Inese Blaune.
Atsevišķiem citiem lielajiem pārtikas ražotājiem Krievijas tirgus noieta portfelī aizņēmis vēl maznozīmīgāku vietu vai izpalicis vispār. Piemēram, SIA Spilva līdz 2014. gada vidum Krievijā realizēja ap 5% no pārdotās produkcijas apjoma. Savukārt a/s Putnu fabrika Ķekava pārdošanas portfelī Krievija nebija arī pirms tās noteiktajiem pārtikas importa ierobežojumiem. Austrumu kaimiņvalsts vietā uzņēmums izvēlējies savu produkciju eksportēt uz Ziemeļeiropas valstīm, Zviedrijas un Somijas tirgū pārdošanas apjomu pērn palielinot par 5%.
Protams, ne visiem šādas iespējas ir. Zivju konservu ražotāji min, ka Latvijas tirgū paliek vien 5% no saražotā, kamēr daudzi uzņēmumi uz Krieviju eksportējuši vairāk nekā 50% no produkcijas.
Eksporta līkloči
«Reģiona iedzīvotāju konservatīvisms ir tas, kas lielā mērā traucē palielināt produkcijas noietu Eiropas tirgū,» pārkvalificēšanās iespējas uz Rietumu tirgiem komentē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. No viņa teiktā izriet, ka saistībā ar eksporta tirgiem Salacgrīvas uzņēmums ir nedaudz labākā situācijā nekā pārējā nozare, jo Krievijas un NVS valstu īpatsvars eksporta struktūrā tam ir mazāks. Uzņēmuma eksports uz Krieviju sasniedza ap 30%, bet uz bijušajām PSRS valstīm - ap 50% no saražotās produkcijas, kamēr nozarei kopumā tas bija attiecīgi aptuveni 50% un 80%. «Brīdī, kad Krievija noteica embargo Rietumu pārtikai, mūsu uzņēmumi varēja būtiski palielināt realizācijas apjomus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Krievijas ražotāji bija palikuši bez izejvielām. Taču situācija strauji pasliktinājās brīdī, kad kritās naftas cenas un līdz ar to arī rubļa vērtība. Tobrīd uzņēmumi Krievijai bija piegādājuši lielu produkcijas apjomu, kurš līdz ar valūtas kursa kritumu strauji zaudēja vērtību,» stāsta A. Babris. Turklāt Krievija noteica eksporta aizliegumu Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem it kā neatbilstošas produkcijas kvalitātes dēļ.
Taču problēma neaprobežojās tikai ar Krievijas tirgu vien, jo līdz ar rubļa kursa kritumu, lai nezaudētu sava eksporta konkurētspēju, liela daļa pārējo bijušās PSRS valstu arī samazināja savu valūtu vērtību. Tas negatīvi ietekmēja Latvijas eksportu, jo strauji kritās šo valstu iedzīvotāju pirktspēja. «Noieta iespējas tagad meklējam tālu prom no tradicionālajiem tirgiem. Piedalāmies dažādās izstādēs,» stāsta Brīvā viļņa pārstāvis un piebilst, ka uzņēmuma ieguvums bijis tas, ka tas pirmais sācis ražot produkciju, izmantojot caurspīdīgo iepakojumu. Brīvais vilnis savus ražojumus eksportē arī uz Franciju, ASV un Meksiku un par ļoti perspektīviem atzīst Āzijas - Ķīnas un Indijas - tirgus.
ASV un Ķīna
Iepriekš netradicionāli tirgi nav tikai Brīvā viļņa tālākās attīstības scenārijs, to lielā mērā var attiecināt arī uz Latvijas pārtikas rūpniecību kopumā. N. Staņēvičs kā pagājušā gada panākumu min ieiešanu Ķīnas tirgū, kur Food Union iekļuva kā pirmais piena pārstrādes uzņēmums no Baltijas. Sākot saldējuma eksportu uz Ķīnu, uzņēmumam izdevies diversificēt savu eksporta produktu un noieta valstu portfeli, taču viena gada laikā nav iespējams kompensēt tik lielu tirgu kā Krievija. «Lai saņemtu atļauju ieiešanai Ķīnas tirgū un sāktu izpētes tirdzniecību, vien pagāja teju trīs gadi, vēl smags darbs ir priekšā, lai mēs sāktu regulāru eksportu,» noieta iespējas komentē N. Staņēvičs un piebilst, ka eksporta paplašināšana ir ļoti resursietilpīgs darbs, kura augļi redzami vidējā vai ilgākā termiņā. Pašlaik lielākie Food Union eksporta tirgi ir Azerbaidžāna, Krievija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Igaunija un Ukraina, taču kopumā eksports notiek uz 22 pasaules valstīm.
Tālie tirgi solās būt veiksmīgi arī citiem pārtikas ražotājiem. Kā stāsta I. Blaune, Orkla Confectionery and Snacks Latvija pērn lielākais panākums ir nostiprināšanās ASV. «Šajā tirgū iegājām jau pirms vairākiem gadiem, taču tikai pērn izdevās sasniegt nozīmīgu 80% pieaugumu eksporta apjomos. Šobrīd Laimas produkti ir nopērkami ASV dažās lielveikalu ķēdēs, specializētos saldumu veikalos un beznodokļu veikalos lidostās, kā arī citur. No ES valstīm vislielākais pieaugums bija Īrijā - par 23%, no Austrumu valstīm - Izraēlā, kur realizācija palielinājās par 10%,» eksporta tirgus komentē I. Blaune.
Cer uz kāpumu
Ja runājam par iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kopumā nevar teikt, ka pagājušais gads būtu neveiksmīgs. Drīzāk to varētu nosaukt par pārejas periodu, kura ietvaros daļai no uzņēmumiem ir izdevies apjomus pat palielināt. Piemēram, SIA Spilva kāpinājusi produkcijas eksportu par 18,5%. Pagājušā gada sākumā sākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, kurā minētais produkts ļoti augstu novērtēts, un tagad šī Viduseiropas valsts ir kļuvusi par Babītes novadā esošā uzņēmuma galveno eksporta tirgu. Pēc Orkla Foods Latvija mārketinga direktores Danas Erciņas-Užānes teiktā, neskaitot Čehiju, kurai Spilva produkciju sākusi piegādāt vien pērn, straujāk augošais tirgus ir Lielbritānija, kur realizācija augusi par 148,8%. Citi straujāk augošie uzņēmuma eksporta tirgi ir Dānija (pieaugums 15,9%), kā arī Īrija (+7,3%). Arī šo gadu ražotājs plāno ar izaugsmi, attīstot gan jaunus produktus, gan meklējot noieta iespējas jaunos tirgos.
Samērā ambiciozi šīgada plāni ir arī saldumu rūpniecībai. Pēc I. Blaunes teiktā, Orkla Confectionery and Snacks Latvija ārpus sava mājas tirgus Baltijā plāno palielināt eksportu par 30%. «Eksperti vēl joprojām norāda, ka perspektīvākie un ar lielāko attīstības potenciālu šokolādes ražošanas nozarei būs Brazīlijas, Indijas un citi Āzijas tirgi. Sekojot pasaules tendencēm un mūsu izveidotajai eksporta stratēģijai, turpināsim darbu Brazīlijas un Āzijas, kā arī Tuvo Austrumu virzienā,» stratēģiju komentē uzņēmuma pārstāve.
Ražošanas kāpums tiek paredzēts arī Putnu fabrikai Ķekava. Saskaņā ar plāniem putnu gaļas ražotājs šajā finanšu gadā varētu piedzīvot ap 10% vērtu izaugsmi. Kompānijai ir investīciju programma tuvākajiem četriem gadiem, kuras pirmais posms 10 miljonu eiro apmērā noslēgsies šāgada pirmajā pusē. Patlaban uzņēmums eksportē 28% no saražotā, un nākotnē šo skaitli plānots palielināt līdz 40%, par galvenajiem mērķa tirgiem nosaucot Skandināvijas un Rietumeiropas valstis.