Uzvara dod vairāk enerģijas nekā zaudējuma rūgtums. Šādu pieņēmumu vajadzēja izdarīt CSKA un Rīgas Dinamo spēles pirmajā puslaikā. Ieguvuši divus punktus Ufā par uzvaru 6:5 «bullīšos» pār Salavat Julajev, armijnieki spēli iesāka daudz aktīvāk nekā rīdzinieki, kuri spēlēja pēc 1:4 zaudējuma izbraukumā pret Traktor. Labi, ka, Aleksejam Badjukovam pielabojot metienu, ripa tomēr pilnībā nešķērsoja vārtu līniju. Labi, ka pēc Nikolaja Proņina metiena ripa trāpīja pa vārtu pārliktni.
Attapties no mājinieku sākuma ofensīvas palīdzēja Aleksandra Ņiživija reids CSKA zonā, pēc kura Tomašs Surovijs panāca 1:1 izlīdzinājumu. Vārtu guvums bija ne tikai elegants, bet arī vērtīgs, jo pirms pirmā pārtraukuma maskaviešus nedaudz izsita no līdzsvara. Spēles turpmākajā gaitā apliecinājās, ka Dinamo uzbrukums šosezon ir labā līmenī, ka spēlētāji mēdz pelnīt nevajadzīgus noraidījumus un ka Mikaels Telkvists vārtos tomēr ir nestabilāks par Krisu Holtu.
Pēdējā periodā līdera iemaņas vēlreiz parādīja Ņiživijs. Viņa iemestā ripa, spēlējot skaitliskajā mazākumā, pēc pārdomātas Krišjāņa Rēdliha piespēles izrādījās izšķirošā. Priecēja arī rīdzinieku nepiekāpība savu vārtu priekšā un iestāšanās par partneri, ja pretinieks atļāvās būt bezkaunīgs kā Jana Mareka gadījumā, kurš ķeksēja ripu no guļošā Jēkaba Rēdliha paduses.
Rīgas Dinamo četrās izbraukuma spēlēs ieguva 50 procentu punktu, kas skaitās labs pienesums. Tas nudien nav slikti, ja ņem vērā, pret cik nopietniem pretiniekiem nācās spēlēt.