Lietuva līdere Eiropā
Pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks izdara pašnāvību, aprēķinājis PVO, kas šomēnes publicēja pirmo ziņojumu par pašnāvību novēršanu. Dokumentā ietverta arī plaša statistika par pašnāvībām pasaulē 2012. gadā. Organizācija apgalvo, ka pašnāvības ir viens no galvenajiem nāves iemesliem. Piemēram, vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem tas bijis otrs galvenais mirstības iemesls.
Aptuveni trešā daļa pašnāvību tikušas izdarītas, noindējoties ar lauksaimniecībā izmantojamajiem pesticīdiem. Pārējās izplatītākās pašnāvību izdarīšanas metodes bijušas pakāršanās un nošaušanās. Daudzi cilvēki izvēlējušies iedzert nāvējošu medikamentu devu, noslīcināties, nolēkt no liela augstuma vai mesties zem vilciena vai auto riteņiem.
75% no visām pašnāvībām izdarīts valstīs, kur iedzīvotāju vidējie ienākumi ir zemi vai vidēji. Starp desmit valstīm, kurās reģistrēts vislielākais pašnāvību skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tikai divas - Dienvidkoreja un Lietuva - ir tā dēvētās attīstītās valstis, kurās iedzīvotāju vidējie ienākumi tiek uzskatīti par augstiem.
2012. gadā pasaulē visaugstākais pašnāvību rādītājs bijis Dienvidamerikas valstiņā Gajānā, kur uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju izdarītas 44,2 pašnāvības. Tālāk seko komunistiskā Ziemeļkoreja ar 38,5 un tās kaimiņvalsts Dienvidkoreja ar 28,9 pašnāvībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Baltijā (un arī visā Eiropā) līdere pēc izdarītajām pašnāvībām ir Lietuva, kur aizpērn sev dzīvību laupījuši vismaz 1007 cilvēki jeb 28,2 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā reģistrētas 419 pašnāvības jeb 16,2 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Mūsu valstī pašnāvības visvairāk izdarījuši cilvēki vecumā no 50 līdz 69 gadiem - 30,4 pašnāvības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Igaunijā pastrādātas 226 pašnāvības, kas ir 13,6 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Medijiem jābūt atbildīgiem
PVO uzsver, ka tikai 28 valstīs ir apstiprināta programma pašnāvību novēršanai. Organizācija iesaka ņemt piemēru no ASV un Eiropas, kur ir samazināts pašnāvību skaits, ierobežojot pesticīdu un šaujamieroču pieejamību. Tiek arī ieteikts novērot un palīdzēt cilvēkiem, kuri agrāk ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, un strādāt ar garīgi slimajiem un atkarīgajiem, kas ir nozīmīga riska grupa.
Nozīmīga loma pašnāvību skaita samazināšanā varot būt medijiem, kas, kā uzskata PVO, nereti bezatbildīgi atspoguļojot slavenu cilvēku pašnāvības. «Pašnāvības nedrīkst glamurizēt vai sensacionalizēt,» uzskata viena no PVO ziņojuma autorēm Aleksandra Fleišmana, kura aicina medijus nosaukt pašnāvību kā nāves iemeslu reportāžu beigās, nevis sākumā.
Starptautiskās Pašnāvību novēršanas asociācijas prezidente Ella Arensmana apgalvo, ka pēc tam, kad bija izskanējušas ziņas par ASV komiķa Robina Viljamsa pašnāvību, viņa saņēmusi e-pastus no pieciem cilvēkiem, kuri savulaik bija tikuši vaļā no domām par pašnāvību, bet nu atkal par to domājot.