Ģimene ir stabila, gadu tūkstošos pārbaudīta vērtība, minēta Bībelē un ierakstīta baušļos. Atguvuši brīvību, steigšus traucāmies nomest arī ģimenes saites, lai būtu kā vecajā Eiropā. Tagad Latvijā 44% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās. Ģimenes modelis - es, mans jaunais draugs un trīs bērni no iepriekšējiem draugiem - nevienu vairs neizbrīna. Mainoties sabiedriskajai iekārtai, mainās arī sabiedrība.
Dabiski, arī tradīcijas nevar palikt laika neskartas. Pēc senas latviešu paražas saderētā līgava brauc tautietim līdzi uz viņa sētu tūlīt pēc derībām, bet vedības notiek vēlāk rudenī. Tautietis un viņa līgava noslēdz mūža derību. «Sasēda liepiņa ar ozoliņu, /mūžam sasēda, /ne vienu dienu.»
Vecākam pārim jautāja, kā viņi spējuši nodzīvot vienā laulībā 60 gadus. Atbilde bija: «Tādēļ, ka piedzimām un dzīvojām laikā, kad saplīsušas lietas laboja, nevis izmeta.»
Vai tiešām laulību institūts zaudējis savu vietu, un vai var palikt bez sekām, ja pāris desmitu gadu laikā faktiski tiek atcelts tūkstošgadīgs iestādījums. Negribas piekrist, ka jaunais attiecību modelis radies sakarā ar sabiedrības attīstību. Vērtību degradācija nav progress. Drīzāk tas tāpēc, ka neesam orientēti ētiskajās vērtībās. Arī no likuma viedokļa oficiāli nereģistrēti partneri juridisku palīdzību nevar saņemt.
Pēc zinātnieku domām, ne tikai vide un gēni, bet arī mūsu priekšteču kādreizējais dzīvesveids ietekmē un veido personību.
Ir tāds jauks un sirsnīgs stāsts Ogrēns - upes zēns, stāsta autore ir Linda Šmite. Māte un vecmāmiņa vienas audzina zēnu. Māte pārliecināta, ka viss kārtībā - zēns mīlēts, aprūpēts. Bet puisēnu māc nepārvaramas ilgas pēc tēva. Smeldzīgais stāsts gandrīz beidzas traģiski.
Daba bērnam paredzējusi divus vecākus. Bet mātes draugi nāk un iet, un bērni ir pa vidu. Atņemot vienu no vecākiem, bērns tiek aplaupīts. Dzimtas kokam nošķelta puse, draugi un draudzenes diez vai ievīsies tradicionālā dzimtas koka vainagā.
Tēvs, vienīgais, stiprais gādnieks un sargātājs, nav aizvietojams. Nepilnās ģimenēs zēni izaug bez tēva. Te arī rodas psiholoģiski vāji vīrieši, kas nevar sadūšoties uzņemties atbildību par ģimeni. Sievietes vienas pašas visu var. Bet nevar jau. Tāpēc tik daudzām māmiņām jālūdz valsts palīdzība.
Valsts palīdzēs - bērniem jābūt aizsargātiem. Bet pirmām kārtām par to jādomā cilvēkiem, kas bērnu radījuši. Aizbildināšanās oficiāli nereģistrēt attiecības neiztur kritiku - mums labi tāpat, ko papīri mainīs, finansiāla nespēja rīkot lepnas kāzas, vīrieša nevēlēšanās uzņemties atbildību. Tas tiešām neiztur kritiku.
Ja vīrietis nevēlas zaudēt brīvību un uzņemties atbildību par ģimeni, un viņam nav cieņas pret partneri, jājautā - tad kāda velna pēc...?
Laulībai jāsniedz drošības sajūta attiecībā uz finansēm, bērniem, esošajiem un nākamajiem.
Tādas ir nemodernas seniores nestandarta pārdomas.