Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Pavasara pļava uz šķīvja

Aizvien populārāka kļūst dažādu savvaļas augu iekļaušana pavasara sezonas ēdienkartē un ne tikai vecmāmiņu galdā, bet pat smalkos restorānos. Zinām, ka veselīga ir nātru zupa, gārsa un virza salātos, liepu lapiņas un upeņu pumpuri, taču patiesībā ēdams un uzturziņā vērtīgs ir teju viss pļavā atrodamais - salātos, zupās, garšvielās, tējās vai sablenderējot kokteilī kā piedevu. Ar šādiem tādiem izņēmumiem - indīgajiem augiem! Dabas Diena devās uz Latvijas Dabas muzeju un pie zāļu sievas Līgas Reiteres, lai noskaidrotu, ko tad īsti ēst un no kā uzmanīties.

Neplūc, ko nepazīsti

Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele norāda, ka Latvijā savvaļā sastopamas aptuveni 100 indīgo augu sugas. Sevišķi daudz esot gundegu, asteru, čemurziežu, dievkrēsliņu, magoņu un nakteņu dzimtās, un jāņem vērā, ka indīgās vielas var atrasties dažādās augu daļās - saknēs, sakneņos, stumbros, lapās, ziedos, kā arī augļos un sēklās. Tomēr I. Dāniele norāda, ka jēdziens «indīgs» savā būtībā ir relatīvs. «Visas lietas ir savā ziņā indīgas, bet tikai mēra izjūta tās padara lietojamas. To cilvēki ir sapratuši jau no senatnīgām dienām - cilvēki iemācījās izlietot augu indīgās vielas savstarpējām cīņām, bet vēlāk jau izmantoja arī dziedniecībā,» stāsta I. Dāniele. Latvijā indīgākais un bīstamākais augs ir velnarutks, kas visbiežāk sastopams dīķu, ezeru un upju krastos. Saindēšanās visbiežāk notiek tieši pavasarī, kad indīgais velnarutks ir viegli izraujams no augsnes. «Saindējoties ar velnarutku, iznākums var būt letāls un cilvēka nāve iestāties samērā ātri. Apmēram puse saindēšanās gadījumu ar indīgo velnarutku beidzas ar nāvi. Tās cēlonis ir elpošanas centru paralīze. Nāvējošas ir pat nelielas auga devas, jo inde iedarbojas ļoti ātri. Jau pēc pāris minūtēm cilvēks, kas ieēdis indīgā velnarutka sakneni, sajūt nelabumu, reiboni, sirdsdarbības traucējumus, sāk vemt un zaudē samaņu,» par velnarutka iedarbību stāsta I. Dāniele. Vēl pie Latvijas indīgajiem augiem pieskaitāmi gan parastā zalktene un parastā īve, gan purene un lielā strutene, kuras sula gan palīdzot tikt vaļā no kārpām, gan daudziem tik ļoti zināmais latvānis un pat maijpuķīte. Kā izrādās, maijpuķīšu gadījumā indīgas ir ne tikai to ogas, bet arī lapas un pat ziedi. «Indīgs var būt pat ūdens, kur neilgu laiku stāvējušas maijpuķītes. Ir zināmi gadījumi, kad mazi bērni šādu ūdeni ir izdzēruši un smagi saindējušies,» - tā I. Dāniele. Tomēr ir daļa indīgo augu, kurus, lietojot mazās devās, var izmantot tieši pretēji - lai veselības stāvokli uzlabotu. Tā, piemēram, maijpuķīšu preparāti ārstu uzraudzībā palīdz sirds un nervu slimību ārstēšanā. Tomēr jāņem vērā, ka saindēšanās iespējama arī tad, ja indīgus augus lieto kā ārstniecības līdzekļus. Tieši tādēļ, lietojot indīgus ārstniecības augus, noteikti jākonsultējas ar ārstu un precīzi jāievēro devas. «Aizvien pieaugošā cilvēku interese par svaigēšanu, vegānismu un kopumā veselīgu dzīvesveidu daudziem liek sarosīties un sākt lietot uzturā vairāk zaļumu, tomēr vajadzētu būt uzmanīgiem. Nevajadzētu eksperimentēt ar augiem, par kuriem nav pārliecības - tādos gadījumos risks saindēties būs daudz lielāks,» iesaka I. Dāniele.

Skaistumam un veselībai

Līga Reitere sevi sauc par zāļu sievu un ar savām zināšanām dalās dažādos kursos visā Latvijā. «Esmu uzaugusi laukos, daudzbērnu ģimenē kā vidējais bērns - tātad brīvdomātājs. Puķēs un zālēs saskatīju ne tikai krāsas un smaržas, bet arī dzīvību un spēku. Meklēju līdzības, dziednieciskās vērtības... Redzēju, kā mamma augus lietoja govij, kad tai piedzima teliņš. Ieklausījos, kā kaimiņsievas apspriež, kas jāvāc un kā to visu var pielietot. Tā pamazītiņām, pašai nemanot, izaugu ar saprašanu un padziļinātu interesi par augiem. Sāku daudz lasīt un mācīties. Nu jau mācu arī citus. Man ir svarīgi, ka zāļu sievas amats neizzūd, bet pārmantojas,» uzsver Līga. «Vislielākais ieguvums man ir augu spēks caur smaržu un ziedlapiņu pieskāriens. Nesen biju atvaļinājumā Turcijā. Katru nakti gulēju uz svaigiem augiem: rozmarīna ziediem un lapiņām, apelsīnu ziediem, raudenes lapiņām... Tā ir vislabākā atpūta! Var ātri izgulēties, stiprinot maņas un jušanas, ātri gūt mundrumu un agri celties ar možu prātu,» zāļu sieva stāsta. Smaržu spilventiņu var veidot arī no Latvijas augiem, izkaltējot un piepildot lina maisiņu. Jāatceras, ka tējas arī vislabāk glabāt tieši lina maisiņos - lins notur augu spēku ilgāk nekā papīra turza vai stikla burka. Augu pulveri savukārt vislabāk turēt tumši zila stikla traukā. Līga iesaka augus neglabāt ilgi. «Ja savāktos augus nepielieto, tad kāda jēga bija vākt. Gaidīt brīdi, kad noderēs? Tas pieļauj varbūtību, ka vājuma brīdis ir gaidīts. Labāk augus lietot savlaicīgi uzturā kā pārtikas piedevu un tējas veselībai, nevis slimībai,» viņa iesaka. Par indīgajiem augiem Līga saka - ir visstiprākās zāles. Tos gan parasti nelieto uzturā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ko meklēt maija pļavās

Salātos, desertos, aukstajās zupās, sulās: asparāgs (jaunie dzinumi); avotkrese (laksti); balanda baltā (laksti); balodene (laksti); gaiļbiksīte (lapas, ziedi); gārsa (lapas); egle (zaru jaunie dzinumi); ķērsa un paķērsa (laksti, ziedi); ķiploks savvaļas (laksti, sakneņi); kosa (dzinumi); laksis (laksti, ziedi); lazda (skaras); mazpurenīte (ziedi); nātre (lapas); naudulis (laksti, ziedi); noraga (lapas); panātre baltā (ziedi); paparde cietpaparde (dzinumi, skaneņi); pērkone (lapas, ziedi); pienene (lapas, ziedi); plikstiņš ganu (laksti); skābenes (lapas); virza (laksti); zaķkāposti.

Garšaugu pulverim: avotkrese (laksti); gārsa (lapas); klinšu noraga, ķērsa un paķērsa (laksti, ziedi); ķiploks savvaļas (laksti, sakneņi); laksis (laksti, ziedi); nātre (lapas); naudulis (laksti, ziedi); noraga (lapas); pērkone (lapas, ziedi); plikstiņš ganu (laksti); priede (ziedputekšņi).

Tējām: akmeņlauzīte (laksti, ziedi); arnika kalnu (ziedi); bērzs (skaras); brūklene (lapas); gaiļbiksīte (lapas, ziedi); kastaņa (ziedi); lakacis (laksti, ziedi); māllēpe (ziedi); panātre baltā (laksti, ziedi); pērkone (ziedi); plūškoks melnais (ziedi); sirmene pelēkā (laksti, ziedi); tūsklape (ziedi); vijolīte trejkrāsu (laksti, ziedi); vilkābele (ziedi).

Aizsargājamie augi: dzeltenā akmeņlauzīte, āmulis; bezdelīgactiņa; bezlape; cekuliņš, cīrulītis, dzegužkurpīte, dzegužpuķe; silpurene. Šos augus vajag saudzēt un atstāt, lai neiznīkst.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?