Tomēr šī pesimistiskā atziņa nenozīmē, ka mums jādzīvo ar nolemtības sajūtu. Arī aukstais karš ir pieredzēts - tiesa, tolaik mēs bijām citā frontes pusē. Pieļauju, ka nepavisam nebija omulīgi - militāras provokācijas, incidenti, kad liekas, ka «tūlīt sāksies», utt. Tomēr, atvainojos par banalitāti, dzīve neapstājās.
Savukārt tas, ka varbūt kādam likās - XXI gadsimtā šāds saspīlējums nav iespējams, tā ir laimīgi aizvadīta pagātne -, nav loģiski. Tieši kādu iemeslu dēļ jauns aukstais karš vairs nav iespējams? Tāpēc, ka desmitiem miljonu sēž sociālajos tīklos, tāpēc, ka ekonomiskie sakari kļuvuši ciešāki? Pasakiet to Ķīnai un tās kaimiņiem.
Līdz ar to tajos Latvijas ekonomikas sektoros, kas ciešāk saistīti ar Krieviju, nekā laba nebūs. Tomēr nevajag arī visgudri pamācīt uzņēmējus - tās preču/pakalpojumu ķēdes, kas izveidojušās ilgstošā periodā, nevar ātri pārorientēt. Iekšējās ecēšanās vietā jāturpina un jāpaplašina 2014. gadā iesāktās valsts atbalsta formas konkrētajām nozarēm, saprotot, ka tas būs nepieciešams gan 2015., gan 2016. un, iespējams, arī 2017. gadā.