Protams, RBO nesēž ar klēpī saliktām rokām, to apliecina tās pērn paveiktais, veiksmīgi pretojoties vispārējai lejupslīdei Baltijas valstu ostās un palielinot savu ietekmi šajā reģionā. Rīga atkal ir Baltijas čempione, 2013. gadā audzējot savu īpatsvaru līdz 25,4% no visām apstrādātajām kravām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostās. Diemžēl visu Latvijas ostu daļa kopējā Baltijas valstu apjomā ir kritusies, un sava loma te noteikti ir Valda Dombrovska valdības eksperimentiem ar nodevu celšanu.
Rīgas ostas pārvalde un tajā strādājošo uzņēmumu darbinieki apzinās, ka mūsu bizness patlaban atgādina peldēšanas sacensības viltīgi aprīkotā baseinā ar mākslīgās straumes ierīcēm. Tāpēc dažos celiņos pa straumi peld sportisti, kas bauda sacensību rīkotāju labvēlību, savukārt viņu sāncenšiem, lai tiktu līdzi, nākas izšķiest vairāk spēka, pārvarot pretstraumi. Smelt krējumu no ES un Krievijas ekonomiskās sadarbības ar pieaugošu vērienu turpina Krievijas ostas Somu līcī, jo tās ar mērķtiecīgu savas valdības atbalstu spēj mazināt Baltijas valstu konkurentu izredzes.
Tomēr Rīgā, neraugoties uz šo ostu aktivizēšanos un sīvo konkurenci ar kaimiņiem, faktiski izdevies saglabāt kopējo kravu apjomu 2012. gada rekordlīmenī, pārkraujot 35,5 miljonus tonnu. Konkurences cīņā liela nozīme ir Rīgas ostas sniegto pakalpojumu un tajā strādājošo uzņēmumu daudzpusībai, kas nodrošina kravu daudzveidību. Tāpēc lejamkravu apjoma kritumu spēja kompensēt kāpums konteineru apgrozījumā un ģenerālkravās. Labības vai koksnes šķeldas apjoma samazināšanos aizstāja pieaugošais pārkrautās rūdas, metālu vai akmens šķembu apjoms. Kuģošanas kanāla padziļināšana ļauj apkalpot lielākus beramkravu pārvadātājus, un tas ļauj Rīgai veiksmīgi konkurēt par šīm kravām ar citām reģiona ostām. Audzis arī ostā apkalpoto pasažieru apjoms. Pērnā gada sasniegumi ir stabils pamats, kas ļauj RBO cerīgi strādāt un cīnīties ar konkurentiem. Turklāt Rietumeiropas energotirgus pētījumi prognozē, ka šogad tur daudzviet būtiski augs pieprasījums pēc Krievijas enerģētiskajām oglēm.
RBO turpinās cīnīties par savu izaugsmi, taču Latvijas ostām vajadzīgi valstiskā atbalsta risinājumi. To skaitā noteikti iekļaujas arī krietni racionālāka Latvijas austrumpolitika, jo tā var kaut cik mazināt «straumi baseinā». (Protams, ja mūsu jaunajai valdībai rūp Latvijas ostu izaugsme un valsts ekonomikas kopējā attīstība.)
Krievijas uzņēmumi vienmēr interesējas par iespējām sūtīt vai saņemt kravas caur Rīgu, pat palielināt šeit politiski jūtīgo (un pašas Krievijas ostu gandrīz monopolizēto) naftas produktu tranzītu - taču sadarbībai būtiski traucē abu valstu vēsās attiecības. Tāpēc ostās un tranzītbiznesā strādājošie cilvēki ir pateicīgi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par reālistisko diplomātiju un centieniem veidot lietišķas kaimiņattiecības - cerot, ka viņa rīcība kļūs par paraugu arī valdībai.
*Rīgas brīvostas valdes loceklis