Latvijas likumdošana paredz, ka dienu pirms vēlēšanām apmaksāta politiskā reklāma ir jāpārtrauc, tomēr, kā norāda eksperti, sociālajos tīklos kā, piemēram, Facebook politiķi netraucēti turpina gozēties savās apmaksātajās reklāmās.
Portāla Inbox.lv pārdošanas daļas vadītājs Andis Kulinskis norāda, ka «līdzīga tendence ir attiecināma arī uz Google reklāmām, un it sevišķi tām jomām, ko Latvijā ar likumu ir aizliegts reklamēt. Šie mediji nav reģistrēti Latvijā, un uz tiem neattiecas mūsu valsts likumi - pagaidām, šķiet, to izliekas nemanām mūsu kontrolējošās iestādes.»
Līdzīgu attieksmi pauž arī Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs: «Faktu mēs redzam, bet mēs atrodamies diezgan agrīnā posmā, lai saprastu, ko ar šo faktu darīt. Mēs redzam, kas notiek, bet rast risinājumu nav vienkārši.» Viņš gan norāda, ka gluži bezspēcīgi neesam. Piemēram, Facebook var ziņot, izmantojot opciju report, paziņojot, ka Latvijas likumdošana tiek pārkāpta. Tajā pašā laikā eksperts pauž šaubas, vai tiešām kāds šos ziņojumus vispār ņems vērā.
Žurnālists Juris Kaža Dienai uzsver ētisko aspektu: «Tā ir totāla pelēkā zona. Var jau ielikt sludinājumus Īrijas medijos, kurus lasa latvieši. Arī uz tiem neattiecas mūsu likumdošana. Te būtu jāsāk rēķināt visi tēriņi, kas vērsti uz Latvijas vēlētāju auditorijas ietekmēšanu, - vai es to reklāmu ieliku Facebook un samaksāju Facebook aģentam Amerikā vai Lielbritānijā, tas mērķis jau ir viens - lai Latvijas Facebook lietotāji saņemtu vēstījumu. Tas, visticamāk, ir tēmēts vēstījums. Tās reklāmas, kas parādās katra lietotāja profilā, tiek piemērotas pēc noteiktiem algoritmiem. Piemēram, jaunām sievietēm tās varētu būt smaržas, kosmētika vai drēbes. Tajā pašā laikā, ja šis tēmējums parādās vienas konkrētas valsts iedzīvotājiem, tad jau tas neatšķiras no tā, ko darīja Grigule, kad samaksāja Rīgas satiksmei, lai viņas bildi liek uz mikroautobusiem.»
Nesakārtotā sistēma neapskaužamā situācijā nostāda pašmājās reģistrētos sociālos tīklus. Portāla Draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks klāsta, ka katrai partijai vai deputāta kandidātam draugos ir tiesības veidot gan savu profilu, gan domubiedru grupu. Tas ir bez maksas. Nepieņemt maksas politisko reklāmu esot portāla principa jautājums. «Politisko reklāmu neliekam nevis tāpēc, ka to neļauj likumdošana, tāds vienkārši ir mūsu princips. Mēs uzskatām, ka politiskā reklāma ir ar nekvalitatīvu saturu. Jā, mēs palaižam garām lielu naudu, bet esam arī definējuši, ka pie šī principa ir jāpieturas. Vēlēšanu periodā mums ir maksas pakalpojums - lai politiķa vai partijas lapa iegūtu oficiālo statusu, ir jāpārskaita septiņi eiro. Tas jādara tāpēc, lai caur bankas kontu mēs spētu identificēt, ka konkrētā persona tiešām atbilst savai identitātei. Mēs naudu neiekasējam, bet atdodam atpakaļ reklāmā,» stāsta J. Palkavnieks.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša Dienai gan noliedz, ka iestādei būtu problēmas ar ārvalstīs reģistrētu sociālo tīklu kontroli.
«KNAB monitorē sociālos tīklus, protams, tas notiek izlases veidā. Mums ir piesaistīti sadarbības partneri, kas seko līdzi tur notiekošajam, tajā skaitā politiskajām reklāmām. Tālāk informācija tiek pārsūtīta mums. Nekādus atsevišķus gadījumus šobrīd gan nekomentēsim. Par to, kā notiek šis monitorings, drīkstu pateikt tikai to, ka ir vairāki instrumenti, kā tas tiek darīts, bet plašāk tas netiek atklāts,» saka L. Dūša.
Viņas teikto gan apšauba Inbox.lv pārstāvis Matīss Francis. Kaut gan M. Francis pieļauj, ka KNAB ir pieejams monitoringa rīks, viņš apšauba tā efektivitāti: «Sociālo tīklu reklāmas iespējas mūsdienās ir ļoti plašas gan formā, gan saturā. Tostarp visa komunikācija nav bez maksas, ir arī reklāmas iespējas. Piemēram, sociālais tīkls Facebook piedāvā tādus reklāmas veidus kā lapas reklāma, ieraksta reklāma, apmaksāta lapas virzīšana, sekotāju palielināšana. Savukārt sociālajā tīklā Youtube, sākot ar šāgada pavasari arī Latvijā, tiek piedāvāts izvietot videoreklāmas pirms lietotāja ievietotā satura. Mums ir reāli piemēri, kur skaidri fiksēti šie pārkāpumi.»