No A. Barčas teiktā noprotams, ka federācijai tiks lūgts apsvērt priekšlikumu dot akceptu samazināt piemaksas pie lielajām pensijām, lai nebūtu jāmazina ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks. A. Barča gatavojas šodien ar LPF priekšsēdi Ainu Verzi norunāt laiku, kad viņa varētu uzrunāt pensionārus LPF domē.
A. Verze Dienai sacīja, ka viņa personīgi atbalsta piemaksu samazinājumu lielajām pensijām par labu ģimenes valsts pabalstiem. Taču federācijas valde, lemjot par šo priekšlikumu pērn decembrī, šo ideju «noprotestēja». A. Verzes ieskatā pensiju piemaksas varētu mazināt uz pusi tām pensijām, kas mēnesī pārsniedz 600 latu. «Tās piemaksas nav lielas, un šādu lielo pensiju saņēmēji to samazinājumu tikpat kā nejustu,» teica A. Verze.
Viņa sacīja: ja LPF valdes vairākums piekristu samazināt piemaksas lielo pensiju saņēmējiem, tad tikai īslaicīgi krīzes periodā - līdz 2012. gada beigām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sagatavotā informācija liecina, ka pensiju virs 600 latiem mēnesī Latvijā saņem 2675 pensionāri. Ja piemaksas 600 latu un lielāku pensiju saņēmējiem samazinātu uz pusi - no 22,56 latiem līdz 11,28 latiem mēnesī -, ietaupījums gadā būtu 362 000 latu.
Ar to gan nepietiktu, lai nosegtu 11 miljonus latu - summu, ko šā gada otrajā pusē iecerēts ietaupīt no ģimenes valsts pabalsta reformēšanas jeb tā saņēmēju loka sašaurināšanas. Kā zināms, no šā gada vidus plānots astoņu latu ikmēneša ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vienu bērnu vairs nemaksāt. Labklājības ministrija (LM) februāra vidū izskatīšanai valdībā plāno piedāvāt vairākus risinājumus, kam no 1. jūlija maksāt pabalstu.
Ja LM izdotos pabalstam gada otrajā pusē līdztekus esošajiem sešiem miljoniem latu rast vēl četrus miljonus latu, tad pabalstu varētu maksāt ģimenēm ar diviem un vairāk bērnu un līdzšinējā apmērā. Ja papildu resursus neizdosies rast, tad pabalstu varētu maksāt tikai triju un vairāk bērnu ģimenēm, par katru atvasi mēnesī maksājot desmit latus.
Pret pabalsta reformu otrdien Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē iebilda vairākums komisijas deputātu, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, Saskaņas centru (SC) un apvienību Par labu Latviju!. LM speciālisti taisnojās, ka ministrija ir par esošās pabalsta kārtības saglabāšanu, tomēr citas izejas resursu taupības vārdā neesot. Ar Finanšu ministriju ir vienošanās, ka ģimenes valsts pabalsts no gada vidus ir jāreformē un jāvirza mērķtiecīgāk.
SC deputāts Andrejs Klementjevs komisijas sēdē norādīja, ka šis ir universāls pabalsts, un, sašaurinot tā saņēmēju loku, Latvija pārkāptu Eiropas Sociālo hartu, ko pati ratificējusi. «Finansiālu sankciju tādēļ nebūtu, drīzāk tas būtu Latvijas reputācijas jautājums,» sanāksmē norādīja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Viņš atzina: ja ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks tiks sašaurināts, tad Latvija būs viena no retajām Eiropas valstīm, kur šāda universāla pabalsta vairs nebūs.
Saeimas atbildīgā komisija lēma, ka februāra sākumā, pirms pabalsta reformas varianti būs nonākuši valdībā, tiks organizēta paplašināta sēde, lai uzklausītu iespējami daudz viedokļu par pabalsta reformu. Uz sēdi tiks aicināta LPF un citas nevalstiskās organizācijas.