Aktuāls ir jautājums, vai jaunajā 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā līdzekļi tiks ieguldīti tieši uzņēmējdarbības attīstībā. Pēc FM informācijas, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijā šo fondu investīcijas 4,4 miljardu eiro apmērā tiks ieguldītas saskaņā ar ilgtermiņa nozaru stratēģijām darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros. Salīdzinājumam 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā kopējais Latvijai pieejamais ES fondu finansējums bija 4,53 miljardi eiro. Jaunajā līdzekļu piesaistes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai paredzēts tematiskā mērķa Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas, kā arī tematiskā mērķa Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ietvaros.
Kopējais finansējums atbalstam uzņēmējdarbībai abos prioritārajos virzienos ir 430,70 miljoni eiro, tajā skaitā atbalsts finanšu instrumentu veidā - 124 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas ir viens no galvenajiem Eiropas kohēzijas politikas finanšu instrumentiem. Salīdzinājumam - iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbībā un inovācijās ieguldījumu apjoms sasniedza 474,44 miljonus eiro, tajā skaitā finanšu instrumentu veidā no ERAF - 147,52 miljonus.
Kož kaulā
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš atzīst, ka iepriekšējais plānošanas periods bija ļoti labvēlīgs dažādu tehnoloģisko iekārtu iepirkšanai un modernizācijas pasākumiem. Viņš stāsta, ka attiecībā uz jauno finanšu līdzekļu plānošanas periodu spēles noteikumi vēl nav līdz galam skaidri. Taču no pirmā acu uzmetiena esot redzams, ka asociācijas uzņēmumi varētu piedalīties līdzekļu apguvē, kuri saistīti ar apmācībām un eksporta tirgu apgūšanu, tomēr tieši ražošanas attīstībai šķietami labvēlīgāks bija iepriekšējais periods. «Var jau saprast arī vecās ES dalībvalstis pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kas nav viegla. Tāpēc arī jaunajā plānošanas periodā ir uzsvars ne tik daudz, lai šeit veicinātu ražošanas attīstību, bet gan uz pētniecību un energoefektivitāti. Tas, protams, mums kož kaulā, jo mūsu nozarei no izpētes līdz gala produktam ir ejams tāls ceļš un produktu rada nevis pētnieks, bet inženieris,» smagās rūpniecības situāciju izklāsta V. Rantiņš.
Palīdzējis atgūties
Vienlaikus V. Rantiņš atzīst, ka, tieši pateicoties Eiropas struktūrfondiem, izdevies samērā ātri un veiksmīgi pārvarēt iepriekšējo finanšu krīzi. Mašīnbūvētāju un metālapstrādes uzņēmumu vislielākais produkcijas apjoms 2008. gadā pirms krīzes naudas izteiksmē bija ap 1,5 miljoniem eiro, kas jau nākamajā gadā bija sarucis līdz 0,9 miljoniem. Taču, lielā mērā pateicoties ES līdzekļiem, jau 2012. gadā pirmskrīzes ražošanas apjomi bija pārsniegti, produkcijas izlaides apjomam naudas izteiksmē pietuvojoties 1,8 miljardu eiro atzīmei. V. Rantiņš stāsta, ka tas, kā un un kādās jomās nākotnē notiks līdzekļu piesaiste, ir stipri atkarīgs no ekonomiskās situācijas gan Latvijā, gan pasaulē, jo, tiklīdz ekonomika sāk iet uz augšu, tā aug pieprasījums arī metālapstrādē. Tas veicina uzņēmumu finansiālo nostiprināšanos un attīstību, kuras procesā arī aug nepieciešamība pēc ES fondu līdzekļiem.
Atgūšanās procesā no ekonomikas krīzes ES fondi devuši ievērojamu artavu arī visas valsts tautsaimniecībai kopumā. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem ES fondu ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) svārstās no aptuveni diviem procentpunktiem 2004. gadā līdz aptuveni 8,45 procentpunktiem 2011. gadā un 7,95 procentpunktiem 2012. gadā. Salīdzinājumam - 2011. gadā valsts IKP kopumā pieauga par 5%, bet 2012. gadā - par 4,8%, līdz ar to fondu devums ir bijis lielāks par valsts ekonomikas pieauguma tempiem. Organizācija arī aprēķinājusi, ka bez ES fondu līdzekļiem tautsaimniecības kritums 2009. gadā būtu par 4,3 procentpunktiem lielāks nekā statistiķu fiksētie 17,7%, bet investīciju apjoma kritums būtu nevis 37,4%, bet vairāk nekā 40%.
Vienlaikus LDDK secinājusi, ka ES fondu projektu ietekmē bezdarba līmenis no 2004. līdz 2011. gada beigām samazinājies vidēji par 3,24 procentpunktiem gadā. ES fondu investīcijas tika novirzītas tādām programmām kā bezdarba mazināšana, jaunu darba vietu radīšana, dažādu ES atbalsta programmu kopums ir veicinājis darbaspēka produktivitāti.
Saistībā ar lielajiem ieguldījumiem infrastruktūrā ES fondi ievērojami palīdzējuši kāpināt būvniecības apjomus. Jautāta, kuras tautsaimniecības nozares bez būvniecības bija vislielākās ieguvējas no ES fondu līdzekļu izmantošanas, LDDK reģionālās attīstības un nodarbinātības eksperte Jolanta Vjakse atzīst, ka ES fondi - Eiropas Lauksaimniecības fonds un Eiropas Zivsaimniecības fonds - 2007.-2013. gadā ir bijis būtisks atbalsts Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības, lauku tūrisma un arī nelauksaimnieciskajām pakalpojumu sniedzēju nozarēm.
Pēc LDDK ekspertes teiktā, Rīgas reģionā absolūtos skaitļos piesaistīts vislielākais ES fondu finansējuma apjoms - 35% no kopējiem līdzekļiem, proti, 999 miljoni latu (apmēram 1,4 miljardi eiro). Savukārt rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vislielākās ES fondu investīcijas ieguldītas Kurzemē, bet seko Vidzeme un pēc tam Latgale un Zemgale ar vienādu investīciju ieguldījumu apjomu. Jāpiebilst, ka Rīgas reģionā piesaistīti 16% no kopējā ES fondu finansējuma. «Statistika parāda to, ka finansējums tiek ieguldīts samērā līdzsvaroti, kas ļauj uzlabot gan publisko, gan privāto infrastruktūru Latvijā kopumā,» situāciju raksturo J. Vjakse.
Jāattīsta produkti
Komentējot situāciju ar ES naudas pielietojuma izmaiņām fondu ietvaros, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz aptaujām, kuras liecinot, ka galvenais šķērslis ražošanas paplašināšanai ir nevis iekārtu trūkumi, bet gan vājais pieprasījums tirgū. «Tā kā pasaules ekonomika ir no mūsu skatu punkta nepiepildāmi liela, tas būtībā nozīmē - jāattīsta produkti. Produktu portfelis ir vērtējams kā galvenais acumirklīgais šķērslis izaugsmei,» spriež P. Strautiņš. Raugoties no šāda viedokļa, jaunā plānošanas perioda līdzekļu virzība var šķist samērā labvēlīga tiem ražotājiem, kuri naudu izmantos produkcijas veidu dažādošanai un pievienotās vērtības kāpināšanai.
«Jaunajā periodā bija domāts likt uzsvaru tieši uz produktu attīstīšanu un izgudrojumiem. Taču arī tas ir saistīts ar riskiem. Ja iekārtu nopirkšanu vēl var pārbaudīt un, ja gadās blēdības, dažkārt arī pieķert, tad ar kontroli pār izdevumiem izpētei un attīstībai ir daudz grūtāk,» negatīvos aspektus ieskicē DNB ekonomists. Saistībā ar tiem viņš norāda, ka ES fondu nauda nonāk arī «tīri dekoratīvos projektos», piemēram, tādos, kas saistīti ar infrastruktūras izveidi vai uzturēšanu. Tas gan īslaicīgi ļauj palielināt Latvijas ekonomikas apjomus, taču nesniedz paliekošu ietekmi valsts tautsaimniecības izaugsmē.
Jautāts par to, vai Latvija nav pārmērīgi atkarīga no ES naudas un vai, tai beidzoties vai samazinoties, valstī iestāsies grūti laiki, P. Strautiņš atzīst, ka nākotnē tās apjomi mazināsies, taču «netiks norauti vienā dienā». Turklāt, pēc ekonomikas eksperta domām, neesot jāšaubās, ka līdz 2020. gadam pēc IKP uz viena iedzīvotāja būsim pārsnieguši 75% no ES vidējā līmeņa un tad jau arī kopējais skats būs savādāks.