Ikdienā ne katrs bērns brauc ar vilcienu, un ne visi zina, kādi noteikumi jāievēro, izmantojot šo transporta līdzekli. Dzelzceļš ir ātrs, precīzs un arī videi draudzīgs transporta veids, kā arī viens no ietilpīgākajiem pārvadājumu apjomu ziņā, taču jāatceras, ka dzelzceļš vienlaikus tomēr ir arī paaugstinātas bīstamības zona. Latvijas dzelzceļa drošības izglītības projektu vadītāja Māra Baumane strādā ar bērniem visā Latvijā, pasniedzot drošības nodarbības, kurās no A līdz Z izstāsta, kā uzvesties uz perona, šķērsot dzelzceļu un kāpēc pie sliedēm nedrīkst blēņoties. Atkārtot zināšanas var, izpētot interneta vietni www.dzirdiredzidzivo.lv.
Prātīgi arī uz perona
Drošības principi jāņem vērā, pat gaidot vilcienu. Nedrīkst stāvēt tuvu perona malai, jo, vilcienam pārvietojoties, tā izraisītā vēja plūsma ir spēcīga un pārāk tuvu esošus objektus - gan cilvēkus, gan bez uzraudzības atstātus velosipēdus, bērnu ratiņus un somas - var paraut zem vilciena. Lai būtu skaidrs, kur stāvēt ir droši, uz perona uzkrāsota izteiksmīga, plata, spilgti dzeltena vai balta līnija, un tā atrodas nepilnu metru no perona malas. Dažviet uzbūvēts atšķirīgas krāsas bruģītis.
Kad vilciens pienāk, vispirms jāpagaida, kad atbraukušie pasažieri izkāpj, tikai tad drīkst kāpt iekšā. Kāpjot ārā, nevajag steigties un mēģināt no vilciena izlēkt, jo tas rada risku pakrist zem vilciena. M. Baumane novērojusi - ja uz perona ir vairāk nekā divi bērni, tur valda «šurumburums», sarunas, joki, rotaļas un netiek veltīta uzmanība satiksmes vērošanai.
«Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm pa vienām un tām pašām sliedēm brauc gan preču, gan pasažieru vilcieni. Ja cilvēks stāv ar muguru pret sliedēm un sarunājas, viņš ne tikai neredz, bet arī nedzird vilciena tuvošanos. Mēs it kā zinām, kad pienāks pasažieru vilciens, bet, iespējams, kaut kad ap to pašu laiku cauri stacijai kursēs arī kravas vilciens, tāpēc jābūt modram visu laiku,» atgādina M. Baumane.
Kravas vilciena kopējais svars mēdz būt 3000-6000 tonnu, un parasti tas brauc ātri. Sadursmē ar vilcienu cilvēka iespēja izdzīvot ir 40 reižu mazāka nekā sadursmē ar citu sauszemes transporta līdzekli. Atkarībā no vilciena svara un uzņemtā ātruma bremzēšanas ceļš var būt no 200 metriem līdz pat diviem kilometriem. Uz perona nedrīkst skraidīt, spēlēt bumbu, braukāt ar skrituļdēli. Bumba, soma vai kurpe var nokrist uz sliedēm, un šādā gadījumā bērns instinktīvi glābs nokritušo priekšmetu, visbiežāk pat nepaskatoties, vai netuvojas vilciens. Arī tad, ja, kāpjot vilcienā, nokrīt telefons vai jebkurš cits priekšmets, nekādā gadījumā nedrīkst līst uz sliedēm pēc tā. Jāizvērtē - vai nu jāgaida, kad vilciens aizbrauks, un tad zudušais jāpaņem, vai jāatstāj un jādodas tālāk tāpat. Telefonu, kurpi vai rotaļlietu nopirksim jaunu, bet katram no mums ir tikai viena dzīvība, ko zaudēt, tādēļ riskēt nedrīkst.
Šķērso tikai pa pāreju
Ja jāšķērso sliedes, to drīkst darīt tikai tam paredzētā vietā. Katrā apdzīvotā vietā, kuru šķērso dzelzceļš, ir viena vai vairākas gājēju pārejas vai tunelis, vai gaisa tilts. Nonākot pie gājēju pārejas vai pārbrauktuves, vispirms jāapstājas. Arī tad, ja vilciens it kā vēl nav sadzirdams. Ja nav ne barjeras, ne luksofora, jāpaskatās uz abām pusēm, vai netuvojas vilciens. Ja barjera nolaista vai luksoforā mirgo sarkanā gaisma, pāri iet nedrīkst arī tad, ja šķiet, ka vilciens nav manāms.
Gājējs, iespējams, nespēs aprēķināt, cik daudz laika vajadzēs sliežu šķērsošanai, un transporta līdzeklis var pa to laiku jau atsteigties. Gadās arī, ka sliežu ceļš ir nepārskatāms un vilciens atrodas tuvumā, aiz līkuma. Ja cilvēks pāreju šķērso uz velosipēda, no tā obligāti jānokāpj, jo var aizķerties, nokrist un, gūstot traumu, nespēt nokļūt tālāk. Nedrīkst kāpt uz sliedes, jo tā ir slidena - it sevišķi lietū un ziemas periodā. Ja nu gadījumā kādā neapdzīvotā vietā nepieciešams nokļūt dzelzceļa otrā pusē, piemēram, sēņojot vai tamlīdzīgi, vispirms rūpīgi jāizvēlas vieta - lai ceļš būtu maksimāli taisns un pārskatāms.
Sliedēm jākāpj pāri un jācenšas nepaklupt. Vilciens brauc tikai taisni un tikai pa sliedēm, ja samežģīsi vai salauzīsi kāju, tas apkārt neapbrauks. Diemžēl transportlīdzekļa lielā ātruma un svara dēļ cilvēka sadursme ar vilcienu gandrīz vienmēr beidzas letāli. Nekādā gadījumā sliedes nedrīkst šķērsot pārmiju vietās! Ja kādreiz, lai mainītu vilciena virzienu, pārmijnieks parāva kloķi un veica izmaiņas, tagad viss notiek automātiski, vadības centrā atbilstošajā laikā vien nospiežot podziņu. Ja uz pārmijas būs kāja, velosipēds vai kas cits, neviens to neredzēs, un nelaime klāt!
Blēņoties aizliegts
Līdzās nezināšanai un nejaušībām, kas izraisa negadījumus, M. Baumane min arī tīšu blēņošanos un vieglprātību. «Liela problēma ir mūzikas klausīšanās austiņās, kas neļauj sadzirdēt vilciena tuvošanos un distancē no realitātes - gan šķērsojot dzelzceļu, gan uz perona gaidot vilcienu. Šādā veidā notiek lielākā daļa negadījumu,» stāsta Latvijas dzelzceļa pārstāve. Bērniem raksturīga arī dauzīšanās dzelzceļa tuvumā. Latvijas dzelzceļa drošības izglītības projektu vadītāja aicina arī līdzcilvēkus būt atbildīgākiem un aizrādīt bērniem un pusaudžiem, ja tie nepareizi uzvedas dzelzceļa tuvumā, - iespējams, laikus iesaistoties, varēs novērst nelaimi. Gan bērniem, gan pieaugušajiem esot raksturīga arī neapdomība, mēģinot šķērsot sliedes - rāpjoties stāvošam vilcienu sastāvam pa apakšu vai pat kāpjot tam pāri.
«Labāk savlaicīgi ieplānot piecas minūtes, ko aiziet līdz tuvākajai dzelzceļa pārejai, nekā riskēt ar dzīvību. Iespējams, vilciens stāvējis divas trīs diennaktis, bet agri vai vēlu tas atsāks braukt, un tas var notikt brīdī, kad cilvēks lien apakšā vai arī atrodas uz jumta,» brīdina M. Baumane. Filmās redzam varoņu cīņas uz braucošu vilcienu jumtiem, taču realitāte ir cita - vilcienam sākot braukt, jebkas, kas atrodas uz tā jumta un nav nostiprināts, nokrīt, un spēcīgā gaisa plūsma to parauj zem vilciena. Arī blēņoties, noliekot uz sliedēm akmeņus, monētas un citus priekšmetus, ir bīstami, jo var gadīties, ka vilciens pat noskrien no sliedēm un bojā iet cilvēki. Par to draud kriminālatbildība.