Atceres pasākumi notika laikā, kad Eiropā spēkā pieņemas ksenofobija, rasisms un antisemītisms un pieaug atbalsts galēji labējām partijām.
Šaušalīgi pierādījumi
Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara laikā visā Eiropā bija izveidojusi nāves nometnes, kurās dzīvību zaudēja lielākā daļa no holokausta laikā nogalinātajiem sešiem miljoniem kontinenta ebreju. Tomēr tagadējās Polijas teritorijā izvietotais Aušvicas - Birkenavas koncentrācijas nometņu komplekss, kur virs vieniem no ieejas vārtiem bija izvietots sauklis «Arbeit macht frei» («Darbs dara brīvu»), kļuva par lielāko masu slepkavības vietu kara laikā.
Tur gāzes kamerās, nošaujot, no bada vai medicīniskos eksperimentos tika nogalināti aptuveni 1,1 miljons cilvēku, no kuriem vismaz 960 tūkstoši bija ebreji. Pārējie nogalinātie bija poļi, čigāni, padomju karagūstekņi, homoseksuāļi un invalīdi.
Pirmo Aušvicas nometni, ko uzbūvēja Polijas dienvidrietumu pilsētas Osvencimas pievārtē, ekspluatācijai nodeva 1940. gada maijā, bet pārējās divas 1942. gada janvārī un oktobrī. 1942. gadā Aušvicā tika uzbūvēta pirmā gāzes kamera, kurā nogalināja ieslodzītos. Vēlāk tika uzbūvētas četras papildu kameras, lai varētu nonāvēt lielāku skaitu cilvēku. Gāzes kameras tika izmantotas līdz 1944. gada novembrim.
Kad padomju karavīri 1945. gada 27. janvārī atbrīvoja nometni, viņi uzgāja šaušalīgus pierādījumus par tur notikušajām zvērībām. Bez aptuveni septiņiem tūkstošiem novārdzinātu ieslodzīto viņi tur atrada arī miljoniem apģērba gabalu, kas bija piederējuši ieslodzītajiem, simtiem tūkstošiem apavu pāru un vairāk nekā sešas tonnas matu, kas cilvēkiem bija noskūti pirms nonāvēšanas.
Atgriezās pirmo reizi
Uz Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanas 70. gadadienas atceres pasākumiem bija ieradušies aptuveni simts bijušo ieslodzīto, no kuriem vairākums 1945. gada 27. janvārī bija mazi bērni vai pusaudži, bet tagad jau ir sirmgalvji. Viņu vidū bija arī vecākais izdzīvojušais koncentrācijas nometnes ieslodzītais Juda Vidavskis, kuram ir 96 gadi. Daudzi no viņiem traģiskajā vietā atgriezās pirmo reizi.
No rīta izdzīvojušie ieslodzītie kopā ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski nolika ziedus pie Aušvicas nometnes «nāves sienas», kur nacisti savulaik nošāva tūkstošiem ebreju. Pēc tam viņi piedalījās atceres dievkalpojumā. Galvenais piemiņas pasākums norisinājās pēcpusdienā pie Aušvicas nometnes centrālās ieejas jeb Nāves vārtiem.
Piemiņas ceremonijā piedalījās Vācijas prezidents Joahims Gauks, Francijas prezidents Fransuā Olands, Beļģijas karalis Filips I, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs un karaliene Maksima, arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Uzrunā klātesošajiem Polijas prezidents B. Komorovskis uzsvēra, ka izdzīvojušie ir «atmiņu par Aušvicu sargātāji» un «vissvarīgākie piemiņas pasākumu dalībnieki». «Mēs atrodamies vietā, kur mūsu civilizācija krita, vietā, kur nacistiskā Vācija iedarbināja īstu nāves industriju,» sacīja B. Komorovskis. «Nacistiskā Vācija padarīja Poliju par ebreju mūžīgo kapsētu.»
Uzrunas teica arī vairāki izdzīvojušie. ASV dzīvojošais Romans Kents pauda cerību, ka pašreizējā paaudze nepieļaus priekšteču kļūdas: «Mēs, izdzīvojušie, nevēlamies, lai mūsu pagātne būtu mūsu bērnu nākotne.»
Jācīnās ar antisemītismu
Arī citviet Eiropā un pasaulē pieminēta Aušvicas - Birkenavas nāves nometnes atbrīvošanas gadadiena un holokausta upuri.
Vācijas parlamentā otrdien notika atceres pasākums, kurā ar uzrunu uzstājās valsts prezidents J. Gauks, kurš sacīja, ka holokausta piemiņa ir visu vāciešu pienākums. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi cienīt vienam otru. «Sabiedrība, kādā mēs vēlamies dzīvot, pastāvēs tikai tad, ja tiks cienīta indivīda vērtība un solidaritāte,» sacīja prezidents.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka ir «apkaunojoši», ja arī mūsdienās ebreji saskaras ar apvainojumiem un draudiem. «Mums ir jācīnās ar antisemītismu un visa veida rasismu,» paziņoja A. Merkele. «Mums nepārtraukti jābūt modriem, lai aizsargātu savu brīvību, demokrātiju un likuma varu.»
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš otrdien neieradās uz piemiņas ceremoniju Aušvicā, bet piedalījās holokausta upuru atceres pasākumā Maskavā, izmantoja iespēju, lai nosodītu Polijas un Ukrainas politiķu nesenos izteikumus, ka starp Aušvicas nometnes atbrīvotājiem bija pārsvarā ukraiņu, nevis krievu karavīri. «Jebkādi centieni notušēt šos notikumus, sakropļot, pārrakstīt vēsturi ir nepieņemami un amorāli,» paziņoja P. Putins, uzrunājot auditoriju Maskavas ebreju muzejā.