Kijevā orķestru parāde
Polijas rīkotais piemiņas pasākums notika simboliskā vietā - Gdaņskas Vesterplates pussalā, kur 1939. gada 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu poļu garnizonam sākās Otrais pasaules karš Eiropas teritorijā.
Tajā solīja piedalīties Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Horvātijas, Bulgārijas, Kipras un Rumānijas prezidenti, arī Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Donalds Tusks un ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns. Latviju pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Francija deleģēja aizsardzības ministru Žanu Īvu Ledriānu, savukārt Vācija - bijušo prezidentu Horstu Kēleru.
Sarīkojuma namatēvs Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis atgādināja, ka Otrā pasaules kara beigas neatnesa mieru lielā daļā Eiropas, jo tur nacistu okupāciju nomainīja padomju okupācija. «Rietumeiropa atbildi uz kara draudiem atrada integrācijā, savukārt dzelzs priekškara nepareizajā pusē esošajiem nācās gaidīt līdz deviņdesmitajiem gadiem. Bet gaidīšana ir galā,» viņš sacīja laikrakstam Gazeta Wyborcza.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirms došanās uz Gdaņsku brīdināja par draudiem, ko Eiropas drošībai rada Krievijas militārā agresija Ukrainā. «Mēs nedrīkstam padoties šā agresora šantāžai, kurš, dēvējot sevi par uzvarētāju un Eiropas atbrīvotāju, sācis jaunu karu pret neatkarīgu valsti,» viņa sacīja ziņu aģentūrai PAP.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers kopā ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu vakar Krievijas pilsētā Volgogradā, kas Otrā pasaules kara laikā bija pazīstama kā Staļingrada, pieminēja karā bojāgājušos vācu un padomju karavīrus.
Ukrainas galvaspilsētu Kijevu šodien apmeklēs ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns, lai pieminētu Otrā pasaules kara upurus. Sestdien Kijevā par godu nacisma sagrāvei notiks militāro orķestru parāde, kas aizstās ierasto 9. maija militāro parādi.
Kolorīti viesi Maskavā
Atšķirībā no vairākuma Eiropas valstu, kurās Otrā pasaules kara beigas piemin 8. maijā, Krievijā vēsturisko notikumu atzīmē 9. maijā. Tā sauktā Uzvaras diena kļuvusi par valstiski nozīmīgākajiem svētkiem, kurus Kremlis izmanto, lai ap sevi konsolidētu Krievijas iedzīvotājus un tuvākajās kaimiņvalstīs dzīvojošos krievvalodīgos.
Lai atzīmētu 70. gadadienu kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju, visā Krievijā norisināsies pompozas svinības, kuru centrālais notikums būs militārā parāde Maskavas Sarkanajā laukumā. Eksperti apgalvo, ka šī būs viena no visu laiku lielākajām 9. maija parādēm, tajā piedalīsies aptuveni 15 tūkstošu karavīru un bruņutehnika, tostarp modernie tanki Armata T-14, kurus pirmoreiz izrādīs plašākai sabiedrībai.
Tomēr Krievijas pērn veiktās Krimas aneksijas un sekojošā militārā iebrukuma Austrumukrainā dēļ daudzi pasaules līderi nolēmuši neapmeklēt 9. maija parādi Maskavā. Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājumu noraidījuši Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un ASV līderi. Arī atsevišķu Maskavai draudzīgu ES dalībvalstu, piemēram, Grieķijas un Ungārijas, vadītāji tomēr esot nolēmuši palikt mājās.
Atsaucīgi nav bijuši arī Krievijas sabiedrotie. Par neierašanos uz «uzvaras» svinībām paziņojuši brālīgās Baltkrievijas autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Ziemeļkorejas diktators Kims Čen Uns un Uzbekistānas «mūžīgais» vadonis Islams Karimovs.
Tomēr goda viesu ložā blakus V. Putinam atradīsies citi kolorīti viesi, tostarp Kubas prezidents Rauls Kastro, 91 gadu vecais Zimbabves diktators Roberts Mugabe un Venecuēlas sociālistu prezidents Nikolass Maduro.