Attiecību uzlabošanās ar austrumu kaimiņu Latvijai visādā ziņā nāks par labu. Jau ir jūtama gan Krievijas politiķu, gan mediju asās retorikas nomaiņa un lielāka pievēršanās savstarpēji interesējošu jautājumu praktiskai risināšanai. Piemēram, mūs vairs tik klaji nemāca, kā pareizāk atrisināt nepilsoņu jautājumu. Abu valstu uzņēmēji un pierobežas iedzīvotāji var būt iepriecināti par vairākiem noslēgtajiem līgumiem un cerēt, ka arī vienošanās par investīciju aizsardzību vairs nav aiz kalniem.
Ir panākta gāzes piegādes cenu samazināšana. Taču tas nav gluži Latvijas politiķu panākums. Mēs beidzot izbaudām pozitīvās sekas tam, uz ko esam tiekušies - būt daļai no Eiropas. Krievija ir ieinteresētā labās attiecībās gan ar ES (arī bezvīzu režīmā), gan NATO, tādēļ saspīlētas attiecības ar Latviju tai neko vairāk par īstermiņa iekšpolitisku labumu nenestu. Joprojām gan pastāv zināmi riski, ko Latvijas politiķi nedrīkst ignorēt. Krievija ne tikai nav ieinteresēta Latvijas lielākā enerģētiskajā neatkarībā, bet tā visdrīzāk vēlētos mūsu izolētību šajā jomā palielināt, par ko liecina AES būvēšana Kaļiņingradā. Savukārt mēs labprāt atbalstītu Krievijas vēlmi uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu starp Rīgu un Maskavu. Protams, jēga no dzelzceļa būs tikai tad, ja sliedes vedīs arī tālāk uz pārējo Eiropu, bet īstenosies - ja finansējums nāks no ES.
Latvijas un Krievijas starpvalstu vēstures komisijas veidošana, kas izvērtētu sāpīgākos mūsu nesenās kopīgās pagātnes jautājumus, neapšaubāmi ir ļoti svarīga lieta. Taču nevajadzētu pārspīlēt ar pārlieku optimismu un cerēt uz tūlītējiem ieguvumiem. Vēsturiskā patiesība nav uzņēmējdarbība, kurā daudzas lietas bieži vien notiek tāpēc, ka tās «vajadzēja vakar». Kaut arī jau tagad ir spēkā dažādi līgumi, pētnieku darbs ir ļoti apgrūtināts. Tādēļ nekāda steiga šajā ziņa nav sagaidāma, un par to liecina kaut vai tas, ka poļiem būtiskās Katiņas traģēdijas faktu atklāšanai bija vajadzīgi divdesmit gadi. Kad būs konkrēts Krievijas prezidenta dekrēts, tad arī varēs spriest, kuri no līdz šim slepenajiem arhīviem būs pieejami vēsturniekiem.
Prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Krievijā jau ir nodēvēta par vēsturisku un produktīvu, tā esot aizritējusi labā gaisotnē, bijusi atklāta un tieša, un starpvalstu attiecības esot iegājušas jaunā kvalitātē. Ļoti gribētos cerēt, ka tie nav tikai skaisti vārdi un neveidosies tāda situācija kā, piemēram, Tuvajos Austrumos, kur vienu dienu tiek slēgts pamiers, bet nākamājā strīdi atsākas no jauna un visas sarunas kārtējo reizi jāsāk no nulles. Tādēļ, izvērtējot visus par un pret, labākajā gadījumā mūsu lielā skaitā pārstāvētās delegācijas viesošanos Krievzemē varētu uzskatīt par ilgi gaidīto atkusni tik sarežģītajās savstarpējās attiecībās.