Šogad lielu atbalstu saņem dažu koalīcijas deputātu un partiju frakciju priekšlikumi par bērnu rotaļu laukumu iekārtošanu konkrētās pilsētās, kā arī baznīcu atjaunošanu. Kā jau katru gadu, neoficiālās sarunās tiek atklāts, ka joprojām pastāv kvotu sistēma. Runā, ka šogad katram koalīcijas deputātam bijusi iespēja piedāvāt savus priekšlikumus 20 000 eiro apmērā. Iespējams, tas arī izskaidro, kāpēc diezgan iespaidīgas naudas summas renovācijai saņem kāda konkrēta baznīca, kas atrodas koalīcijas deputāta dzimtajā pilsētā, bet tajā pašā laikā līdzīgs piedāvājums no opozīcijas partijām noraidīts. Jautājumi rodas arī par priekšlikumu summām - vienā priekšlikumā bērnu laukuma izveidei kādā pilsētā lūgts piešķirt 40 000 eiro, savukārt otrā priekšlikumā kādai citai pilsētai šim pašam nolūkam pietiek ar 20 000 eiro.
Liepājas bērniem
Ņemot vērā karstās diskusijas par skolotāju un mediķu atalgojumu, īpaši spilgtas liekas deputātu un partiju individuālās prioritātes. Piemēram, nākamā gada budžetā atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes lūgums piešķirt 10 000 eiro Latvijas Jātnieku federācijas bērnu un jauniešu jātnieku pasākumiem. To, ka bērni ir mūsu nākotne, sapratuši arī citi. Īpaši lielu valsts atbalstu nākamgad jutīs bērni Liepājā, visticamāk, tāpēc, ka deputātu vidū ir daudz liepājnieku. Budžetā paredzēti vērienīgi līdzekļi divu rotaļlaukumu iekārtošanai vēju pilsētā. Šim nolūkam atbalstīts gan Vienotības priekšlikums piešķirt 19 000 eiro, gan arī ZZS deputātu liepājnieku Māra Kučinska un Edgars Putras priekšlikums piešķirt vēl 30 000 eiro. Liepāja saņems arī deputāta liepājnieka Valda Skujiņa (ZZS) lūgtos 20 000 eiro bibliotēkas aprīkojuma iegādei, kā arī Aijas Barčas (ZZS) prasītos 10 000 biedrības Dižvanagi dienas centra darbības nodrošināšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.
Lielu atbalstu kristīgās pasaules pieejamībai nākamā gada budžetā sniedz Vienotība. Saeima atbalstījusi tās priekšlikumu piešķirt 15 000 eiro Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijai. 10 000 eiro tiks dāvāts Rīgas Katoļu ģimnāzijas vēsturiskās ēkas elektroinstalāciju sakārtošanai.
Nav aizmirsta arī kultūra. Atbalstīta Vienotības prasība Dailes teātrim piešķirt 15 000 eiro skaņu aparatūras iegādei, Valmieras teātrim - 10†000 eiro skatuves iekārtu iegādei. Atbalstu guvis arī Riharda Eigima (ZZS) priekšlikums par 20 000 eiro piešķiršanu Daugavpils teātra remontam. Atbalstīts arī Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK (NA) priekšlikums par 20 000 eiro piešķiršanu šim pašam teātrim oriģināllugu iestudējumiem.
Vienotība iecerējusi nākamgad tikt skaidrībā ar nereģistrētajām laulībām, tāpēc šīs problemātikas pētīšanai atvēlēti 20 000 eiro. Tikpat lielu summu šī pati partija ierosināja piešķirt Vidzemes televīzijai izglītojošiem sižetiem par atkritumu apsaimniekošanu un vides aizsardzību. Tāpat atbalstīts partijas priekšlikums 10 000 eiro piešķirt Jelgavas ledus sporta skolai šorttreka inventāra iegādei. Vēl intensīvāk par sportu iestājas deputāti Kārlis Seržants (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS), aicinot piešķirt 40 000 eiro, lai Līvānu novada dome nodrošinātu sporta aktivitātes, un arī šis priekšlikums atbalstīts. Sportiskajā garā neatpaliek arī Vienotība, kura valsts budžetā izcīnījusi 40 000 eiro tam, lai pie Saulkrastu vidusskolas varētu atjaunot sporta laukumu.
Opozīcijas asaras
Latvijas Reģionu apvienība budžeta projektā priekšlikumus neiesniedza, jo nesaskata tam jēgu - opozīcijas partijas uzklausītas netiek. Partijas līderis Mārtiņš Bondars Dienai atzīst, ka vēl pirms budžeta nonākšanas Saeimā bijušas skaidras indikācijas, ka opozīcijas priekšlikumus vērā neņems. Uz piebildi, ka daži opozīcijas priekšlikumi tomēr atbalstīti, viņš atbild: «Tas nav nekas. Ja mēs runājam par asarām, tad to tā arī varētu saukt. Pēc būtības neviens opozīcijas priekšlikums netika ne pieņemts, ne izskatīts. Budžeta komisijas sēdē, kad tika uzdots jautājums, kāpēc konkrētais priekšlikums netiek atbalstīts, par spīti tam, ka ir loģisks un pamatots, atbilde bija šāda - priekšlikums netika atbalstīts, jo par to iepriekš nav diskutēts Ministru kabinetā, un viss.»
M. Bondars šo budžetu dēvē par valdības budžetu. Viņš izceļ kvotu sistēmu: «Pozīcijas deputātiem ir tā sauktās kvotas, kur viņi katrs var izvēlēties kādu no valsts līdzekļu ieguldīšanas vietām. Mēs redzam, ka viens pēc otra tiek atbalstīts priekšlikums gan par bērnu rotaļu laukumu izveidi, gan baznīcu atjaunošanu un biedrību finansiālu atbalstu. Saprotiet mani pareizi, es neesmu pret bērnu laukumiem un baznīcām, bet es esmu pret šādu lēmumu pieņemšanas formu.»
Arī sociālajos tīklos vairāki deputāti pauda neapmierinātību, kāpēc daži rotaļu laukumi ir svarīgāki par citiem. M. Bondars vēl arī piebilst, ka tas nav nevienlīdzības mazināšanas budžets: «Pacelt minimālo algu nenozīmē mazināt nevienlīdzību.»
Ar argumentiem
Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs ir viens no retajiem opozīcijas deputātiem, kura priekšlikums saņēma pozitīvu balsojumu. Turklāt - nevis viens, bet divi. «Ja opozīcijas partiju pārstāvji māk pārliecināt valdošo koalīciju, arī viņiem ir iespējams kaut ko izcīnīt. Kā pierādījums tam kalpo atbalstītie priekšlikumi rehabilitācijas centra Vaivari atbalstam, kā arī teju 60 000 eiro miega laboratorijas izveidei Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Gaiļezerā. Atbalstīts arī vēl kāda cita opozīcijas deputāta priekšlikums par baznīcas renovāciju,» norāda A. Klementjevs, taču piebilst, ka kopumā budžets nav pārāk atvērts opozīcijas priekšlikumiem. Tiem ir jābūt ļoti argumentētiem.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai pauda gandarījumu par budžeta veidošanas gaitu. Viņš norādīja, ka pēc vēlēšanām katra pirmā Saeima vienmēr iesniedz ļoti maz priekšlikumu: «400 priekšlikumu - tas ir maz. Lielākā problēma bija tā, ka nepieciešamo līdzekļu bija daudz vairāk, nekā mēs varējām piešķirt. Viennozīmīgi gribētos vairāk naudas sociālajai jomai un algu celšanai, bet, samazinot prognozi, neizdevās visiem tik daudz palīdzēt. Jāatzīst, ka ministri strādāja ļoti koleģiāli. Premjere pat sacīja, ka pirmo reizi mūžā viņa redz, ka vienas partijas ministrs aizstāv citas partijas ministru. Varbūt tāpēc mums raiti ritēja darbs valdībā, tas man bija patīkams pārsteigums - galvenais bija argumenti, nevis uzstādījums.»
Par nākamā gada budžetu un tā pavadošajiem likumprojektiem nobalsoja 60 deputātu, pret bija 13, 21 tautas kalps atturējās.