Neviens tiešām šo ārprātu nevar apturēt?! - šajās dienās iesaucās teju vai ikkatrs politikas vērotājs, uzzinot par konflikta saasināšanos un jauniem cilvēku upuriem Austrumukrainā. Taisnība ir - neviens nevar. Pati Ukraina diemžēl ir par vāju, lai ko ietekmētu. Tā dēvētie Rietumi ir bezzobaini situācijās, kad nav iespējama atklāta konfrontācija, ievedot karaspēku konkrētajā teritorijā (kaut gana daudz zināmi arī neveiksmīgas militārās iejaukšanās piemēri, tostarp Afganistānā). Krievija iedzīta stūrī, un skaidrs, ka turpinās tieši vai netieši atbalstīt nemiera cēlājus ārpus savas teritorijas, tā vienlaikus risinot iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas. Pirmajā gadījumā - uzmanības novēršana no pašu problēmām, otrajā - spēka demonstrējums, lai panāktu, ka ar to tomēr rēķinās.
Vienota mehānisma, kā risināt šādas situācijas, mūsdienu pasaulē nav. Un neizskatās, ka kāds Rietumos ar reāli efektīvu rīcību (vārdu, skaļu paziņojumu, protams, netrūkst) būtu īpaši ieinteresēts to veidot. Pavisam primitīva iemesla dēļ - konflikts starp Rietumiem un Krieviju nozīmē arī iespējas ietekmes zonu pārdalei globālajā biznesā. Energoresursu cenu kritums tam ir uzskatāms apliecinājums. Troksnis, pat kārtējā izgāšanās ar lēmuma pieņemšanu ANO Drošības padomē ir tieši tas, kas ir vajadzīgs, lai vienu no lielajiem spēlētājiem izstumtu no spēles citos laukumos. Un jau mainītos statusos diktētu tam spēles noteikumus brīdī, kad atkal raisīsies sarunas par piegādēm, cenām utt.
Un te ir pat bezjēdzīgi meklēt vainīgo, šķirot labos no sliktajiem, nostāties viena vai otra pusē. Tā ir starpvalstu, starpkorporāciju bezgalīgā Monopola spēle, kur vinnētāji un zaudētāji ik pa laikam ko iegūst un ko zaudē. Arī šajā gadījumā pieļauto kļūdu dēļ izveidojusies vai tīši izprovocēta situācija. Un ir intereses. Pārējais - piedodiet, bet visai ciniska izrāde.
Biedējoši ir tas, ka Ukraina ir tikai viens no poligoniem. Redzamākais. Šausminošākais. Bet ne galvenais un ne vienīgais. Tāpēc cerēt, ka līdz ar konflikta Austrumukrainā atrisinājumu (jebkādā veidā) Krievijas un rietumvalstu attiecībās iestāsies miers, būtu stipri naivi. Jā, miers var iestāties, taču tikai kā lielo domstarpību atrisinājuma ārējā izpausme.
Un tomēr - kad tas viss reiz beigsies? Manā skatījumā - kad spēles kauliņu bīdītāji beidzot pārvarēs iekšējās pretrunas sevī un būs gatavi sēsties pie kopīga sarunu galda, lai «dīlotu» nosacījumus turpmākai dzīvei mierā un saticībā. Apzinoties, ka katrai no pusēm jāiziet no šādām sarunām vismaz ar kādu trofeju, neizbēgami, ka miera cena visām pusēm būs dārga...