Departamenta vadītāja Selga Laizāne skaidrojumu Dienai nesniedz, bet LPESP pārstāve Linda Jākobsone norāda, ka līdz izrādes dienai esot vēl nedēļa, tāpēc zāle vēl varot tikt aizpildīta. Viņa arī atzīmē, ka pasākumam publicitātes neesot trūcis: Berlīnes Vācu operas bukleti un sezonas grāmata, tūrisma un sociālie portāli, atsevišķi laikraksti, bijuši arī īpaši mārketinga pasākumi.
Jāsaka gan, ka uz nākamnedēļ Parīzē, Elizejas lauku teātrī notiekošo Valsts Akadēmiskā kora Latvija un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Verdi rekviēms biļetes ir teju izpārdotas, taču arī šī notikuma organizēšana nodokļu maksātājiem Latvijā izmaksāja prāvu summu - 200 tūkstošus eiro. Tikpat - baleta Apburtā princese viesizrāde Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
Par ciemiņiem arī maksā
Simfoniskie, kamermūzikas un džeza koncerti, operas, baleta un teātra izrādes, glezniecības, fotogrāfiju un multimediālas izstādes, kino dienas, tradicionālās kultūras prezentācijas - šīs prezidentūras pusgada laikā kopumā gandrīz 200 pasākumu tiek eksportēti uz 90 pasaules valstīm. Taču tikai 11 no tām Ārlietu ministrija 2012. gadā noteica par prioritārām, un pie tur plānotās publiskās diplomātijas un kultūras programmas piestrādāts īpaši, to vidū ir Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākās valstis, Baltkrievija, Ukraina, ASV, Ķīna un arī Krievija. Lai gan šo trīs gadu laikā Latvijas diplomātiskās attiecībās ar kaimiņu lielvalsti pasliktinājušās ģeopolitisko notikumu dēļ, pieci pasākumi tiek eksportēti arī uz turieni - Raiņa un Aspazijas, kā arī scenogrāfa Andra Freiberga izstāde, Simfonietta Rīga, kā arī Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda koncerts, savukārt jūnija nogalē Maskavā paredzētas vērienīgas Līgo svētku svinības, kuru organizēšanu līdzfinansējusi Rīgas dome.
LPESP sekretariātā atzīmē, ka lielāko daļu Latvijas eksportēto kultūras projektu atbalstījusi uzņemošā puse - virkni izdevumu segusi Luksemburgas filharmonija un Noiminsteres Abatijas muzejs Luksemburgā, Nacionālais izpildītājmākslu centrs Pekinā, Elizejas lauku teātris Parīzē, Kijevas pilsētas vēstures muzejs, Ukrainas Valsts filharmonija un Odesas Operas un baleta teātris, Barišņikova centrs Ņujorkā, Kenedija centrs Vašingtonā, Bozar un Flagey Briselē, Baltkrievijas Nacionālais vēstures muzejs, Baltkrievijas Valsts filharmonija un vēl vairākas iestādes citās valstīs.
Ieguldījums jaunos apvāršņos
Kāpēc kultūru eksportējam, nevis aicinām viesus tos pašus uzvedumus noskatīties mūsu operā un teātros, apmeklēt vietējās izstāžu zāles, ņemot vērā, ka teju viss amatpersonu «zieds», kā arī dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji šī pusgada laikā ierodas Latvijā? LPESP sekretariāta vadītāja Kristīne Pommere Dienai norāda, ka prezidentūras pusgads esot iespēja vest mūsu kultūru ārpus valsts robežām, lai «ieinteresētu sadarbības partnerus un parādītu, ko Latvija kultūras jomā sasniegusi, kā arī lai vietējiem māksliniekiem pavērtos jauni apvāršņi».
K. Pommere arī bilst, ka atšķirībā no Rīga 2014 prezidentūras ietvaros organizēts kultūras eksporta projekts, un pirms tam esot apzināta arī iepriekš prezidējušo valstu pieredze - katra vedusi savu kultūru tautās, taču «visur modeļi atšķiras, piemēram, Dānijai un Polijai ir pieredzes bagāti kultūras institūti, kas veica šo darbu arī prezidentūras laikā, bet mums Latvijā diemžēl nav izveidota sistēmiska pieeja regulāram kultūras eksportam, līdz ar to prezidentūras ietvaros tika veidota īpaša programma», skaidro K. Pommere. Lietuva savas prezidentūras laikā 2013. gada otrajā pusē pasaulei izrādījusi ap 150 vietējās kultūras pērlēm, daudzveidība - līdzīga kā Latvijā, taču dienvidu kaimiņi ārvalstīs organizējuši arī atsevišķus mūzikas festivālus.
Pieprasa Soņu
Uz jautājumu, kas noteicis, kāpēc, piemēram, mūziķi Kristīna Blaumane, Eva Bindere un Reinis Zariņš koncertēs Apvienotajā Karalistē, bet mākslinieka Ginta Gabrāna izstāde ceļos uz Franciju, L. Jākobsone atbild: «Tika organizēti vairāki diskusiju cikli un darba grupas, kurās atkarībā no tematiskā jautājuma tika aicināti līdzdarboties pārstāvji no Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un vēstniecībām, Latvijas Institūta, nodibinājuma Rīga 2014, Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas, kā arī nozaru eksperti.» K. Pommere atzīmē, ka kritērijs bijis viens - vietējais lepnums, un ar Latvijas vēstniecību darbiniekiem tika saskaņots, kuri projekti spētu uzrunāt konkrēto valstu iedzīvotājus, «lai zāles būtu aizpildītas ar publiku, lai nebūtu tā, ka mēs visu sponsorējam, bet arī ar interesi nāktu vietējā publika». Atsevišķas ārvalstu kultūras iestādes pašas izvēlējās, kuras Latvijas kultūras bagātības grib rādīt uz savām skatuvēm. Piemēram, Luksemburgas filharmonija vēlējās orķestra Kremerata Baltica koncertu, savukārt mākslas centrs Bozar Briselē - Jaunā Rīgas teātra izrādi Soņa.
Pagaidām neesot apkopota informācija, cik lielu piekrišanu Latvijas eksportētie kultūras pasākumi bauda tuvākās un tālākās zemēs, taču prezidentūras sekretariātā uzsver, ka tiekot saņemtas vienīgi labākās atsauksmes. LPESP sekretariāta budžets kultūras pasākumu programmas organizēšanai un īstenošanai ir 5,2 miljoni eiro.
«Ja gribi ātru atdevi, ved par tūrismu rakstošos žurnālistus lidmašīnā, pabaro ar lašmaizītēm un kaviāru, aizsūti viņus atpakaļ, un iegūsi rezultātu mēneša laikā. Ja gribi ilgtermiņa investīciju, dari lielas lietas,» Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmu vērtē reklāmists Ēriks Stendzenieks. Viņš atbalsta operas Valentīna viesizrādi Berlīnē, neskatoties uz lielajām izmaksām: «Es zinu, kādus virsrakstus var uzlikt deviņiem runājošajiem akmeņiem Parīzē! Tolaik viens no virsrakstiem bija «Par deviņiem laukakmeņiem pieprasa simts tūkstošus eiro», un komentāros bija lērums ar viedokļiem, kur piedāvāja laukakmeņus notirgot par 50 santīmiem. Ar informāciju var dažādi operēt.»