» Tāpat īpašumu restitūcijas jautājuma aktualizēšana, visticamāk, ir svarīga arī ģeopolitiskās situācijas kontekstā, jo Baltijas valstīm ir būtisks stratēģisko sabiedroto ASV atbalsts.
To, ka ASV seko tam līdzi, liecina arī Dienas arhīvā pieejamā informācija par ASV īpašā sūtņa Duglasa Deividsona vizītēm Latvijā pirms pāris gadiem ar mērķi runāt arī par ebreju organizāciju īpašumu tiesību atjaunošanu. Apmeklējot Latviju 2013. gadā, īpašais sūtnis norādījis, ka šis jautājums «ir Latvijas valsts iekšējā lieta, tomēr pozitīva tā atrisināšana nāktu par labu mūsu attiecībām un liecinātu, ka jūs patiesi esat integrējušies Rietumu pasaulē».
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai apstiprināja, ka jautājums par ebreju īpašumiem drīzumā būs Saeimas darba kārtībā, bet tas tiekot gatavots jau ilgāku laiku - ministrs pat gribētu sacīt, ka īpašumu restitūcija nekad no politiķu darba kārtības neesot bijusi noņemta, bet «tikai pieklusināta». Taču E. Rinkēvičs uzsvēra, tas nekādā gadījumā netiek aktualizēts kāda spiediena ietekmē. Tāpat runa neesot par finansējuma izmaksāšanu, par ko tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, bet tikai par ierobežota skaita sabiedriskajām un reliģiskajām celtnēm Rīgā un arī atsevišķās pašvaldībās. E. Rinkēvičs atzina, ka šis ir juridiski un vēsturiski sarežģīts jautājums, bet to nevarot nerisināt.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), kurš 26. un 27. janvārī dosies uz holokausta piemiņas pasākumiem Prāgā, arī Dienai apstiprināja - ir notikušas partiju pārstāvju savstarpējās sarunas, ka nepieciešams sagatavot likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju, «jo šis ir atklāts jautājums jau vairākus gadus». Jāatgādina, ka pirmā lielākā diskusija par šādu likumprojektu bija jau 2006. gadā, bet toreiz Saeima nolēma nevirzīt tālāk projektu par ebreju īpašumu atdošanu ebreju kopienām.
Kad 2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (NA) veidot darba grupu ar mērķi izvērtēt iespējas nodot ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām nekustamo īpašumu, ministrs atkāpās no amata, norādot to kā galveno demisijas iemeslu. Toreiz Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK bija iebildumi pret denacionalizācijas procesa pārskatīšanu. «Mūsu viedoklis nav mainījies,» tagad sacīja G. Bērziņš, kurš bija neoficiāli dzirdējis par nodomu šo jautājumu aktualizēt. Taču neviens no kolēģiem ar viņu šādu jautājumu neesot pārrunājis. NA vadība noteikti vēlēsies dzirdēt argumentus.
To «valdības un Saeimas kuluāros» bija dzirdējis arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS), kurš uz šo problēmu raugās ar lielāku izpratni, un frakcija «būs atvērta diskusijai». Viņaprāt, runa varētu būt par dažiem atsevišķiem īpašumiem, kur ar valsti un pašvaldībām ir iespēja atrast kompromisu, nevis par kompensāciju izmaksu no valsts budžeta. To uzsvēra arī ārlietu ministrs. Viedoklis, ka «ir iespēja iet uz priekšu solīti pa solītim», bija vēl vairākiem valdības partiju politiķiem. No viņu teiktā izrietēja, ka ebreju kopienas varētu pretendēt uz kādiem četriem pieciem īpašumiem. Pie ZZS bija vērsusies arī Latvijas Ārstu biedrība, kura tāpat vēlētos atjaunot īpašuma tiesības uz kādu objektu, un, pēc A. Brigmaņa domām, arī šajā lūgumā ir lietderīgi ieklausīties.
Ja Nacionālā apvienība paliek nepiekāpīga, tad koalīcija varēs pozitīvu balsojumu nodrošināt tikai ar opozīcijas atbalstu. Taču viens no lielākās opozīcijas partijas Saskaņa līderiem Valērijs Agešins Dienai vēl neatklāja, kā frakcija varētu rīkoties. «Par šo jautājumu ir atbildīga valdība, un mēs vēlamies sagaidīt valdības piedāvāto likumprojektu,» sacīja V. Agešins.