(Atšķirībā no Dirty Deal Cafe šis projekts Spīķeros turpināšoties - _red_.) Līdz šim Latvijā neatkarīgā teātra piedāvājums piesaistījis lielākoties mākslas augstskolās studējošo uzmanību. Paradoksāli, jo tūlīt aiz Alvja Hermaņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajām izrādēm Latvijas teātra eksporta topa augšgalā atradīsiet Olgas Žitluhinas dejas kompāniju un teātra grupu _Umka.lv_, kas regulāri piedalās ārzemju festivālos. 2010. gads «neatkarīgos» ar treknāku līniju iezīmējis arī pašmāju kontekstā.
Pasaulē neatkarīgie teātri tiek uzskatīti par nopietniem, nereti interesantākajiem teātra vides spēlētājiem. Likumsakarība ir vienkārša - ja vēlaties noskatīties «tradicionālu» izrādi, pirksiet biļeti repertuārteātrī, savukārt jaunās mākslas meklētājiem piemērotāki būs eksperimenti mazajos, valsts nedotētajos teātros, kas ātrāk spēj reaģēt uz sabiedrības, arī mākslas mainīgajiem procesiem. Latvijas gadījums ir specifisks, jo, pirmkārt, arī neatkarīgie teātri mazajā tirgū nespēj izdzīvot bez valsts atbalsta. Otrkārt, vēl nesen neatkarīgie teātri savu nišu izprata nevis atšķirīga piedāvājuma meklējumos, bet gan mazāku repertuārteātru veidošanā. Izmaiņas domāšanā notikušas nesen, tāpēc 2009./2010. gada sezona bija pirmā, kurā paradigmas maiņa būtiski ietekmēja teātra procesu.
«Pagājušais gads mums bija veiksmīgs ne tikai kvantumos, bet arī kvalitātes ziņā. Šis mums ir ceturtais gads, daudz kas izdarīts. Tas, ka esam profesionāli novērtēti, ir milzīgs sasniegums,» saka K. Jansone. Dirty Deal Spīķeros rāda umka.lv izrādes, sākts projekts, kas jaunākās paaudzes režisoriem ļauj eksperimentēt ar «jaunām, formām, izteiksmes līdzekļiem, tematiem, kuros varam būt daudz brīvāki par repertuāra, tas ir, valsts teātriem». Līdzīgi kā neatkarīgais teātris Skatuve, arī Dirty Deal par misiju uzskata platformas radīšanu jaunākajai latviešu teātra paaudzei, arī studentiem. «Mums nekad nav bijis uzstādījuma būt par mazu repertuārteātri. Gribam ienest svaigumu latviešu teātrī. Ir vērts paskatīties ārpus pierastā - tas rada jaunas vērtības. Esam fleksiblāki, atvērtāki sadarbībai ar ārzemju māksliniekiem,» uzsver K. Jansone.
2010. gadā par sevi licis runāt arī Ģertrūdes ielas teātris, kam īsā laika sprīdī izdevies iegūt ne tikai izrāžu, bet arī diskusiju u. c. rīkotāju slavu.