D. Tusks ir pirmais postkomunistisko valstu politiķis, kurš ieņems kādu no ES augstākajiem amatiem, tāpēc tiek prognozēts, ka turpmāk Briselē lielāks svars būs Austrumeiropas valstu nostājai, jo īpaši bloka turpmākajās attiecībās ar Krieviju.
Grib atdzīvināt ekonomiku
57 gadus vecais D. Tusks no 2007. gada novembra līdz pat šā gada septembrim sekmīgi vadīja Polijas valdību (kopš 1989. gada pirmais Polijas premjers, kurš ticis pārvēlēts). Gdaņskā dzimušā politiķa valdīšanas laikā Polijas ekonomika pieauga par 20%, un Polija bija vienīgā ES dalībvalsts, kas nepiedzīvoja recesiju un nebija spiesta ieviest sāpīgus taupības pasākumus.
Viņš tiek raksturots kā nosvērts un pragmatisks, bet tajā pašā laikā stingrs politiķis, kurš atšķirībā no līdzšinējā ES Padomes prezidenta Hermaņa van Rompeja nevairās publiski paust savu viedokli, kas var atšķirties no vairākuma nostājas. Pēc Krievijas atbalstīto bruņoto algotņu iebrukuma Austrumukrainā D. Tusks atļāvās veltīt Maskavai skarbāku kritiku nekā Rietumeiropas valstu līderi.
Stājoties jaunajā amatā, D. Tusks sev ir izvirzījis vairākus nopietnus izaicinājumus. Viņš ir solījis ar «nežēlīgu apņemšanos» atdzīvināt ES stagnējošo ekonomiku. Šeit varētu noderēt viņa pieredze, globālās finanšu krīzes gados veiksmīgi veicot Polijas ekonomikas reformas. Jaunais ES Padomes prezidents arī vēlas panākt, ka visas bloka dalībvalstis ievieš ES kopējo valūtu. «Eiro ir mūsu priekšrocība, nevis trūkums,» pirmdien paziņoja D. Tusks.
Tas varētu būt sarežģīti, ņemot vērā eiroskepticisma pieaugumu ES. D. Tusks eiroskepticismu ir nosaucis par ES iekšējo draudu, kas esot jāatvaira, «aizsargājot ES pamatvērtības, solidaritāti, brīvību un vienotību», raksta AFP. Šajā sakarā būs svarīgi panākt, ka Lielbritānija, kurā aizvien lielāka sabiedrības daļa vēlas valsts izstāšanos no ES, paliktu Savienības sastāvā.
Ar Krieviju jārunā
Kopš karadarbības sākuma Ukrainā Polija un Baltijas valstis ir aicinājušas ES ieņemt stingrāku pozīciju attiecībā pret Krieviju, kas pēdējos mēnešos aizvien atklātāk demonstrē militāro spēku pie savām rietumu robežām. Analītiķi domā, ka līdz ar D. Tuska stāšanos ES vadībā Brisele, veidojot attiecības ar Krieviju, vairāk ieklausīsies austrumeiropiešos. «Viņš mēģinās panākt, lai ES būtu labāka izpratne par to, ko domā baltieši, poļi, čehi vai ungāri,» uzskata Varšavas Sabiedrisko attiecību institūta pētniece Agņeška Lada.
Kā D. Tuska pluss tiek minēta viņa daudz labākā izpratne par Krievijas politiku, salīdzinot ar jauno ES ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni un citiem rietumvalstu politiķiem. Tajā pašā laikā kā trūkums ir minēta viņa līdz šim atklāti stingrā nostāja pret Krieviju, ko viņš nesen intervijā izdevumam The Financial Times nosauca par ES «stratēģisko problēmu».
Tomēr eksperti uzsver D. Tuska pragmatismu. «Ukrainas problēma viņam nebūs viegla, bet viņš saprot, ka ar Krieviju ir jārunā,» uzsver A. Lada. Viņai piekrīt Janiss Emanuilidiss no Eiropas politikas centra Briselē: «Tusks ir pragmatiķis. Ja viņš saskatīs iespēju un vajadzību runāt ar Krieviju, viņš to noteikti darīs.»
Vakar, stājoties amatā, jaunais ES Padomes prezidents paziņoja, ka ES uzdevums ir «sargāt savas robežas un atbalstīt kaimiņus, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības», apliecinot gatavību nepieļaut Krievijas centienus militāri, politiski un ekonomiski šantažēt tādas valstis kā Ukraina, Moldova un Gruzija, kuras ir izteikušas vēlmi integrēties ES.
D. Tusks uzsvēra, ka centienos ES nozīmīgākais sabiedrotais būs Savienotās Valstis. «Attiecības starp Eiropu un Savienotajām Valstīm ir demokrātisko sabiedrību mugurkauls,» paziņoja ES līderis un piebilda, ka nākamais gads būs izšķirošs, informē ziņu aģentūra AP.