Un, kamēr šajā ziņā runā gan par fiziskām aktivitātēm, gan par skolēnu un bērnu vecāku zināšanām, būtiska nozīme ir skolēnu videi skolā, īpaši runājot par pusdienām. Pēc speciālistu domām, tas ir instruments, kā pozitīvi ietekmēt skolēnu ēšanas paradumus. Latvijā šīs jautājums ir atrisināts daļēji, nodrošinot brīvpusdienas 1. līdz 3. klašu skolēniem, savukārt Igaunijā atbalsts piešķirts pat vidusskolā.
Igaunijā subsidē
Publiskajā telpā bieži izskan, ka Igaunijā visiem skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, taču tas patiesībai atbilst tikai daļēji. Respektīvi, Igaunijā skolēnu pusdienas no valdības tiek subsidētas. Taču arī tas ir solis priekšā Latvijai. Starptautiskajā konferencē Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem skolās Igaunijas Nacionālā veselības attīstības institūta pārstāve Tagli Pitsi norādīja, ka no valsts budžeta Igaunijā vienam bērnam par katru ēdienreizi tiek segti 78 centi, kuri domāti izejvielu iegādei, bet pārējos izdevumus, tajā skaitā darbinieku algas un citus maksājumus, sedz pašvaldības vai bērnu vecāki. Tas nozīmē, ka nereti vecākiem tomēr kāda, kaut vai neliela, summa ir jāpiemaksā. Šāda ēdināšanas programma Igaunijas skolās devusi arī iespēju izvirzīt konkrētas prasības gan attiecībā uz pārtikas kvalitāti, gan pašām ēdienkartēm. Piemēram, uzturam jābūt sabalansētam, veselīgam un daudzveidīgam. Katru dienu ēdienkartē ir jāiekļauj dārzeņi, bet augļi vismaz trīs reizes nedēļā, savukārt zivju produktiem ēdienkartē jāparādās vismaz reizi nedēļā. Turklāt atsevišķas pārtikas grupas ir stingri ierobežotas.
Taču arī šādai sistēmai ir trūkumi. T. Pitsi atzina, ka dažās skolās izmaksas par vienu ēdienreizi sasniedz no pusotra līdz diviem eiro par vienu bērnu, tāpēc valdības subsīdijas nodrošina vien pusi no izmaksām. Tāpat neviens nekontrolē naudas izlietošanu. Programma savā veidā ir vienošanās, kas var pārtrūkt, mainoties valdībai. Turklāt speciāliste atzīmēja vēl pāris būtisku problēmu. Piemēram, Igaunijas skolās valstiskā līmenī nav regulēta pārtikas tirdzniecība no automātiem. Otra problēma saistīta ar pusfabrikātu izmantošanu. Attiecīgi, lai samazinātu izmaksas, daļa ēdinātāju pusdienas sagatavo ārpus izglītības iestāžu telpām, bet pēc tam uzsilda. Taču tas negatīvi ietekmē gan ēdiena garšu, gan izskatu, kas būtisks ir pašiem bērniem - ja ēdiens neizskatīsies labi, skolēni to negribēs ēst.
Meklē naudu
Attiecībā uz brīvpusdienām Latvijā šogad sperts solis uz priekšu, tās nodrošinot arī trešo klašu skolēniem. Kā Dienai norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā, šī gada budžetā brīvpusdienu nodrošināšanai atvēlēti 15,5 miljoni eiro. Taču papildu līdzekļi arī ir šķērslis, kāpēc aktīvas diskusijas šajā jautājumā ir gandrīz vai apstājušās. Respektīvi, ja nauda netiks atrasta, brīvpusdienas, piemēram, arī ceturto klašu skolēniem, no nākamā gada netiks nodrošinātas. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole gan norādīja, ka no mērķa palielināt brīvpusdienu saņēmēju loku ministrija nav atsacījusies, tāpēc šobrīd tiek meklēts risinājums, kā palielināt budžeta ieņēmumus. Viens no variantiem ir palielināt akcīzes nodokli alkoholam. Taču netrūkst arī ierosinājumu iet līdzīgu ceļu kā Igaunijā. Jau iepriekš sarunā ar Dienu demogrāfs Ilmārs Mežs norādīja, ka viens no variantiem varētu būt izmaksas dalīt starp valsti un pašvaldību, jo jau tagad liela daļa pašvaldību brīvpusdienas nodrošina lielākā apmērā nekā valsts. Tāpat maksājums varētu tikt dalīts starp valsti, pašvaldību un bērnu vecākiem, jo arī tad tas būs būtisks atbalsts.