Kristaps Janičenoks Ventspils basketbolists
Izšķirošs brīdis bija otrā puslaika sākums, kad ļoti īsā laikā izlaidām to desmit punktu pārsvaru. Sākām spēlēt nervozi.
Vai viņu precizitātes uzplaiksnījumam ir kāds likumsakarīgs izskaidrojums?
Spēlējot pretinieku laukumā, jārēķinās, ka tā var notikt. Grūti pateikt. Finālā tā nevar spēlēt. Zaudējām. Man pat pretīgi to teikt, parasti tā nekad nedaru, taču jāatzīst, ka šoreiz viņi bija labāki. Viņi mūs apspēlēja. Esmu pietiekami liels profesionālais kretīns, lai vienmēr apgalvotu, ka mums ir labāka komanda, taču šoreiz tā nebija.
Kāpēc pēdējās minūtēs, kad pretinieki ilgu laiku nevarēja gūt punktus, arī mēs to nespējām?
Neizmantojām savu bonusu, jo viņiem bija piecas piezīmes. Bija jāiet uz grozu, lai izprovocētu sodus, lai tiktu pie soda metieniem, taču to nedarījām. Tā ir mūsu problēma ne tikai šodien, bet arī visā sezonā.
Tev šis bija otrais zaudētais fināls Baltijā! Vai vari tos salīdzināt?
Tas nav iespējams. Kad spēlējām finālā ar VEF Rīga, mums pretī bija zvaigžņotais Kauņas Žalgiris, bet šodien tie bija Šauļi. Tās ir atšķirīga līmeņa komandas. Kausu, protams, tāpat gribas izcīnīt...
Kā sapurināt komandu pēc trīs tik neveiksmīgām spēlēm pēc kārtas?
Visi esam profesionāļi, un mums maksā par basketbola spēlēšanu. Kāda vēl sapurināšana? Protams, psiholoģiski šobrīd esam nedaudz sagrauti, taču jāsaprot, ka tāds ir profesionālais sports.