Konsultants nav slēpis, ka simpatizē pašu māju ražojumiem un konservatīvām vērtībām. Protams, ja labi maksā, var pūst citā stabulē, bet kurš tagad mīl labi maksāt? Tā ka jāpaliek vien pie pašmāju vērtībām, sākot jau ar augstākajām valsts personām.
Nu palūkojiet mūžīgi vaimanājošos Tomasa Hendrika Ilvesa fanus! Rādās, ka drīz pie mums Latvijā tiks reģistrēta Ilvesa liecinieku draudze, kura izremontēs pussagruvušo Ainažu muitas punktu uz igauņu robežas, iekārtos tur lūgšanu namu un caurām dienām ņemsies ar vīraka kūpināšanu, gaudu dziesmām un Ilvesa varoņdarbu lasījumiem. Reizi gadā būs svētceļojums kājām uz Kadriorgu. Draudzei vajadzēs ēst un kurināmo, uzplauks novada ekonomika, jaunas darba vietas, investīcijas un siltas zeķes.
Tie ir tādi kosmētiski, ārišķīgi ieguvumi. Tuvāks konsultanta izpratnei ir tāds latviešu zemnieka apdomīgums, vienkāršība un pieticība, kādu varam redzēt Latvijas Pirmās personas Andra Bērziņa dienas kārtībā šai nedēļai.
Tātad pirmdien un piektdien paredzēts darbs ar dokumentiem un padomniekiem. Tas nozīmē, ka skaidri tiek apzināta prezidenta darba nozīmība un lielā atbildība - pirmdienās rūpīgi saplāno nedēļas darba kārtību, ko teiks, kur ies, ko ēdīs un tā, bet piektdienās vēl rūpīgāk analizē, ko teica, kur bija, ko ēda. Tad nu sanāk, ka tādas īstas darba dienas paliek trīs. Toties kādas! Otrdien, piemēram, darbs no 11.00 līdz 13.15. Bez pusdienas pārtraukuma! Trešdiena (rītdiena) noslogota līdz pēdējam no 9.30 līdz pat 17.00! Turklāt Drošības padomes sēde veselas trīs stundas no vietas. Rīt ir Ēnu diena, kad skolnieki dodas uz dažādām darbavietām, arī prezidentam ieplānotas vairākas ēnas. Svarīga lieta, tomēr ne prioritāra, tādēļ «iepazīšanās ar ēnām» notiks precīzi no 9.30 līdz 9.30.
Ceturtdienas darba kārtībā var redzēt, kas Pirmajai personai pats svarīgākais un kam pēc būtības veltīta visa diena. Tātad ceturtdien, 12. februārī, vienīgais darbs plānots no 10.00 līdz 10.45 - tikšanās ar Nākotnes fonda pārstāvjiem. Pārrunās jautājumus par demogrāfiju Latvijā. Kas notiks pēc 10.45? Acīmredzot prezidents līdz darba dienas beigām domās par demogrāfiju. Varētu rakstīt darba kārtībā, tomēr Bērziņtēvs tādas ārišķības necieš. Ne jau ieraksts svarīgs, bet būtība.
Paskatīsim vienu Vairas Vīķes-Freibergas darba dienu - 2005. gada 21. martu. Tikšanās ar Vēlēšanu komisijas priekšnieku Cimdaru, tikšanās ar premjerministru Kalvīti, pasākumi saistībā ar Bulgārijas prezidenta vizīti, intervija Zviedrijas Radio, svinīgas valsts vakariņas sakarā ar Bulgārijas augsto delegāciju. Darba dienas ilgums no 11.00 līdz aptuveni 21.30. Citās dienās citādi, bet līdzīgi. Nu un?! Tāpat esam tur, kur esam.
Pavisam cits biedrs - Baltkrievijas priekšnieks Lukašenko 29. janvārī vairāk nekā septiņas stundas runā preses konferencē. Nu un?! Vai tad nezinām problēmas ar politieslodzītajiem? Nevajag izcelt ārišķības. Lūkojiet pēc būtības.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - Latviski pieticīgā, tviteri un feiskūku nelietojošā prezidenta Bērziņa vēl pieticīgākā dienaskārtība ir tas jaukākais fons, uz kura veiksmīgi var izgorīties pat visai stīvas politiskas viduvējības. Gaidāmo prezidenta vēlēšanu kontekstā nevajag šņukstot cerēt uz Ilvesa, Vīķes-Freibergas vai pat Lukašenko tipa kandidātiem. Vajag raudzīties pēc būtības.