Prezidenta statuss likumdošanā tika veidots no 1993. gada, kad tika ievēlēts Guntis Ulmanis. Prezidenta rezidence ir Rīgas pils, kuru izmanto gan darba vajadzībām, gan uzņemot viesus, un rezidence Jūrmalā, kas ir Valsts prezidenta dzīvesvieta, bet tiek izmantota arī reprezentācijas funkciju veikšanai. Abas ir pielāgotas valsts augstākajai amatpersonai no drošības viedokļa. Ar pirmo dienu, nonākot prezidenta statusā, Valsts prezidents sāk dzīvot Jūrmalas rezidencē. Šajā amatā nav reglamentēta darbalaika. Kā uzsver I. Rassa, «prezidents strādā visus četrus gadus 24 stundas diennaktī». Drošības dienestam 24 stundas diennaktī jānodrošina prezidenta apsardze.
Prezidentam nav ne īpaša skrodera, ne sulaiņa vai appuišotāja. Par apģērbu, friziera pakalpojumiem prezidents maksā pats no savas algas. Valsts prezidentam likuma noteiktajā kārtībā pienākas noteikta procentuālā daļa no atlīdzības reprezentatīvajiem izdevumiem - aptuveni Ls 500-600 mēnesī. Prezidents krīzes laikā solidarizējās un pats lūdza samazināt savu atalgojumu. Pēc likuma nepienākas saimniecības vadītājs virtuvē, bet, ja ir viesi, maltītes sagatavo ar kancelejas slēgtu vienošanos nolīgtie pavāri.
Vizīšu laikā prezidentam palīdz protokola cilvēks - kaut vai izgludināt kreklus. Prezidents, kā ikviens pilsonis, gādā sev uzvalkus pats.
Likums noteic, ka persona, kura bijusi ievēlēta par prezidentu, līdz mūža beigām no valsts saņem ikmēneša pensiju, kas ir puse no Valsts prezidenta mēnešalgas, un dzīvokli. Valsts prezidenta kanceleja ir VNĪ (Valsts nekustamie īpašumi) aizrakstījusi vēstuli ar lūgumu šo jautājumu pašreizējam prezidentam nevirzīt, kamēr nav sakārtoti normatīvie akti, kas šo jautājumu regulē.
Pēc prezidentūras eksprezidentam lietošanai likums paredz vienu automašīnu un sekretāra pakalpojumus. Par apsardzes nepieciešamību lemj Ministru kabinets. Auto var vadīt pats, vai to vada apsardze.
Kas notiek ar prezidenta dzīvesbiedru?
Dzīvesbiedrs prezidentūras laikā var nodarboties ar savu iepriekšējo amatu, bet, kolīdz viņa otrā puse kļuvusi par prezidentu, nākas uzņemties otru slodzi.
Būt par prezidenta dzīvesbiedru ir kā darbs - protokols paredz piedalīšanos ceremonijās, valsts vizītēs, jāpavada laiks ar viesprezidenta dzīvesbiedru. Likumos nav noregulēts, kā apvienot līdzšinējo darbu ar jaunajiem pienākumiem. Latvijā prezidenta dzīvesbiedram nav finansiāla atbalsta. «Vienīgais, ko apmaksā Valsts prezidenta dzīvesbiedram, ir mobilā telefona izmaksas, jo Valsts prezidenta dzīvesbiedrs veic plašu sabiedrisko darbību - ir savas patronāžas, jāiesaistās dažādos sabiedriskos projektos, jābūt līdzās prezidentam vizīšu laikā. Būt prezidenta dzīvesbiedram ir darbs,» rezumē I. Rassa.