A. Bērziņš atzīst, ka šis koalīcijas modelis ir vienīgais, kas pašlaik dod iespēju izveidot valdību, bet «tas neliedz partijām rīkoties, lai piedāvāto modeli uzlabotu». Saeima par valdību varētu balsot otrdien.
«Valsts prezidents joprojām ir pārliecināts, ka valsts ilgtspējīgas attīstības interešu vārdā ir jāveido pēc iespējas plaša koalīcija, nodrošinot visu Saeimā ievēlēto politisko spēku atbildību par valstī notiekošo,» uzsvērts prezidenta paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka V. Dombrovskis un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) tam ir piekrituši. No tā var secināt - ja kāds no Zatlera Reformu partijas vai no tās nodalījušās deputātu grupas nepildīs solījumu atbalstīt šīs valdības lēmumus, tad, uzlabojot koalīciju, šo politiķu vietā tajā var nākt citi. Zināms, ka tas ir uzsvērts arī triju partiju sarunās kopā ar neatkarīgajiem deputātiem. Pēc tām V. Dombrovskis, Valdis Zatlers (ZRP) un R. Dzintars devās uz Rīgas pili tikties ar Valsts prezidentu. Zatlera Reformu partijas iebildumu dēļ Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšana koalīcijā pat ar vienu posteni - zemkopības ministru Jāni Dūklavu - nav bijusi iespējama. Savu nepiekāpību V. Zatlers nodemonstrēja arī pēc tikšanās, paziņojot, ka «nevar tārpu laist iekšā valdībā». Šie vārdi drīz rotāja ziņu virsrakstus, bet ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Latvijas Radio mudināja V. Zatleru atvainoties J. Dūklavam.
V. Zatlers Dienai paskaidroja, ka teiktais nebija adresēts konkrētam cilvēkam - J. Dūklavu viņš uzskata par cienījamu un profesionālu ministru, bet oligarhu ietekme ir bijusi iepriekšējo valdību neveiksmju cēlonis. Valdības partiju vienošanās paredz, ka par Zemkopības ministriju atbildību uzņēmusies Vienotība - ministra kandidāte ir Laimdota Straujuma. Valsts prezidenta paziņojumā sacīts, ka A. Bērziņam ir šaubas par atsevišķu ministru kandidātu atbilstību amatam. Latvijas Televīzijas Panorāmas rīcībā bija informācija, ka šīs šaubas ir par ekonomikas ministra kandidātu Danielu Pavļutu (ZRP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kurš ir ZRP premjera kandidāts, kā arī kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi no VL-TB/LNNK. Darbam valdībā vēl ir nominēts tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un finanšu ministrs Andris Vilks (abi Vienotība) tajos pašos amatos, Edgars Rinkēvičs (ZRP) - ārlietu ministrs, Ilze Viņķele (Vienotība) - labklājības ministre, Roberts Ķīlis (ZRP) - izglītības un zinātnes ministrs, Rihards Kozlovskis (ZRP) - iekšlietu ministrs, Ingrīda Circene (Vienotība) - veselības ministre, Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - tieslietu ministrs, Aivis Ronis - satiksmes ministrs. Valsts prezidents uzsvēris, ka balsojums par valdību būs iespējams tikai tad, kad tiesībsargājošās institūcijas sniegs atzinumus par ministru kandidātiem, kas nepieciešams, lai pārliecinātos, vai viņi varēs saņemt pielaides valsts noslēpumam un ir ar labu reputāciju. Pēc V. Dombrovska nominēšanas parādījās ziņas, ka premjers, kurš tajā laikā vadīja valdības sēdi, par nomināciju izlasījis sociālajā tīklā twitter.com. Taču Valsts prezidenta kanceleja bija nosūtījusi oficiālu uzaicinājumu V. Dombrovskim, bet mediji paziņojumu nebija saņēmuši tehnisku iemeslu dēļ.
Partijas jau bija parakstījušas vienošanos par tiesiskuma un reformu valdības izveidi, kad dienu pirms Saeimas pirmās sēdes no ZRP aizgāja seši deputāti un šai koalīcijai vairs nebija vairākuma. Pēdējās dienas partijas pārsvarā risināja ZRP problēmas. To Dienai atzina viens no sarunu dalībniekiem Edvards Smiltēns (Vienotība), kura nelielā politiskā pieredze arī ļāvusi saprast, ka vairāku partiju koalīcijā ikvienai ir jābūt gatavai uz kompromisiem, pārskatot arī sarkanās līnijas, uz ko ZRP nav gatava. Viņaprāt, tas nav valstiski, jo šajā gadījumā zaudētāja var būts valsts, ja V. Dombrovskim nedēļas nogalē uz Eiropas līderu sanāksmi Briselē, kur ir jāaizstāv Latvijas intereses cīņā par ES finansējumu nākamajam posmam no 2014. līdz 2020. gadam, būs jādodas bez jaunā Saeimas uzticības mandāta.