Taču neviens no tiem neizraisīja tik lielu rezonansi kā Valda Zatlera ievēlēšana prezidenta amatā, par ko 2007. gadā vienojās kādreizējā premjera un Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša vadītā koalīcija.
Šajās dienās iznāk V. Zatlera grāmata Kas es esmu?. Iespējams, tajā būs arī kādas līdz šim nezināmas epizodes par to, kā toreiz notika prezidenta izraudzīšanās. Kāds no tā laika koalīcijas dalībniekiem atcerējās - kad līdz prezidenta vēlēšanām bija palikušas pāris nedēļu un kandidāts vēl nebija zināms, A. Kalvītis visus esot mierinājis: «Būs sabiedrībā cienījams cilvēks un īsts mūsējais.» Koalīcija kā mūris sargāja V. Zatleru arī pēc tam, kad tauta ar svilpieniem sagaidīja viņu pie Saeimas nama pēc ievēlēšanas. Tiesa, līdzīgi negatīva attieksme sanākušajiem bija arī tad, kad 2011. gada pavasarī no Saeimas iznāca tagadējais Valsts prezidents A. Bērziņš. Nesen Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) sacīja, ka nav patīkami būt Saeimā, kas ievēl prezidentu, kuru tauta pēc iznākšanas no parlamenta izsvilpj. Kamēr Valsts prezidenta vēlēšanas ir aizklātas, atbildība par šo izvēli tiks prasīta no visiem Saeimas deputātiem.
Zatlers pievīla
V. Zatlers pievīla savus izvirzītājus un kļuva par pirmo Valsts prezidentu, kurš 2011. gadā ierosināja Saeimas atlaišanu. Tagad uz vaicāto, vai joprojām ir gandarīts par toreizējo izvēli, A. Kalvītis apjūk, bet pēc pauzes braši nosaka: «Zatlers Saeimu atlaida, kad es vairs nebiju politikā. Ja būtu bijis, varbūt nemaz neatlaistu.» Jāatgādina, ka toreizējā koalīcija jau drīz vien saprata, ka izraudzītais prezidents izrādījās «ne mūsējais». Taču interesanti šķita noskaidrot, kā bijušie politiķi raugās uz tagadējo valdības partiju - Vienotības, Zaļo un Zemnieku savienības, kura bija arī A. Kalvīša valdībā, un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK - apņemšanos vienoties par kopīgu kandidātu. Uz to pirmā aicināja tieši ZZS, kas gan varētu būt arī apsteidzošs gājiens, lai izjauktu kādus Vienotības plānus. Tagad ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis saka - ja A. Bērziņš piekritīs kandidēt, ZZS viņu oficiāli izvirzīs. Savukārt Vienotībā ir deputāti, kuri publiski jau pateikuši, ka neatbalstīs tagadējo prezidentu. Dažuprāt, arī ZZS iekšienē neesot vienprātības, jo Latvijas Zaļā partija varētu būt citos ieskatos. Taču Kārlis Seržants no «zaļajiem» atgādināja - jau pirmajā reizē A. Bērziņu izvirzīja pa vienam pārstāvim no katras ZZS dalīborganizācijas, un šis atbalsts būs vienots.
Kādreiz partijas uz Saeimas vēlēšanām gāja ar savu «džentlmeņu komplektu - savu premjera un Valsts prezidenta kandidātu», atceras bijušais valdības vadītājs Andris Bērziņš, kurš tagad ir biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdis. Viņam ir iespaids, ka koalīcija nespēs izšķirties par kopīgu prezidentu, bet, jo vairāk tā strīdēsies, jo lielākas izredzes ir prezidentam A. Bērziņam. «Es par viņu neko sliktu nevaru teikt,» piebilda ekspremjers A. Bērziņš. Viņš aicinājumu uz diskusijām nav saņēmis, lai gan Vienotība arī ceļiniekus bija minējusi to sabiedrības grupu vidū, ar kurām varētu diskutēt pirms prezidenta vēlēšanām. Ekspremjers lielu vērtību šajās diskusijās nesaskata, kamēr nav zināmi kandidāti.
Saskaņai derot Bērziņš
Arī A. Kalvītis uzsvēra: «Tā problēma ir, ka nav redzams neviens kandidāts, kuram būtu iespēja saņemt vairākumu. Koalīcijas vadītājam - premjerei Laimdotai Straujumai vai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) - ir jāatrod tāds kandidāts. Un te ir vajadzīga liela politiskā meistarība.» A. Kalvīša pieredze liecinot, ka prezidenta meklējumi parasti notiek pēc principa «atrodi to, nezin ko». Un tas esot tāpēc, ka prezidenta vēlēšanas ir pusgadu pēc Saeimas sanākšanas. Latvijas brīvvalsts laikā vēlētājs jau zinājis, ar kādiem valdības vadītāja un Valsts prezidenta amata pretendentiem partijas piesaka sevi vēlēšanās, pēc kurām uzreiz tika vēlēts arī prezidents. Abas amatpersonas izraudzījās politiskie spēki, kas vēlēšanās ieguvuši visvairāk balsu.
A. Kalvīša bijušais partijas biedrs ar 20 gadu ilgu politisko pieredzi Jānis Lagzdiņš ir pētījis Latvijas brīvvalsts laika vēsturi un atceras, ka arī toreiz šis cikls tika izjaukts pēc Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1927. gadā. J. Lagzdiņa atmiņas liecinot, ka parasti partiju slēpta vēlēšanās ir, lai par prezidentu kļūst tām izdevīgāks kandidāts, jo šī cilvēka rokās ir premjera izvēle. Sev labvēlīgāka prezidenta meklējumiem parasti pakārtots ir tas, cik šī persona atbilst augstajiem amata pretendenta kritērijiem.
«Andris Bērziņš piekritīs kandidēt. Tāda ir mana pārliecība, jo Saskaņai nevarētu būt labāka Valsts prezidenta par Andri Bērziņu, kurš ir centies distancēties no Ukrainas notikumiem un bijis visai piesardzīgs savos izteikumos,» uzskata J. Lagzdiņš. Viņš dzīvo Liepājā un nezinot detaļas, bet pieļauj, ka Saskaņa varētu būt slepenais tagadējā prezidenta atbalstītājs. Baumas, ka viņam it kā nepietiek balsu, arī varētu būt apzināti izplatītas, lai mazinātu sabiedrībā diskusijas, cik piemērots A. Bērziņš ir šim postenim, uzskata bijušais politiķis. Viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs Dienai iepriekš pieļāva visas iespējas un uzsvēra, ka nevienam pretendentam nesola vieglu kandidēšanu. Valsts prezidenta kandidātus oficiāli varēs izvirzīt no 19. maija. Vēlēšanām jānotiek maija beigās vai jūnija sākumā.