«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs - vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.
Savukārt LPESP sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone kā attaisnojumu mājaslapas dārdzībai min to, ka, piemēram, Īrijas prezidentūras vietne izmaksājusi pat nedaudz dārgāk - 324 tūkstošus eiro, bet Dānijā prezidentūras mājaslapas veidotāji pēc šī pasūtījuma kļuvuši pat par veselu miljonu eiro turīgāki. «Prezidentūras mājaslapa ir centrālā vieta, kur pieejama visa aktuālā, ar Latvijas prezidentūru saistītā informācija. Būtiski, ka viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir digitāla Eiropa, tāpēc arī prezidentūras mājaslapa ir šīs prioritātes vizītkarte no dažādiem aspektiem,» norāda L. Jākobsone. Te gan jāatzīmē, ka Latvijas prezidentūras vietnes izstrādātājiem ar jaunradi nenācās nopūlēties, jo visu valstu prezidentūru mājaslapas veidotas itin kā pēc vienota šablona - atšķiras vienīgi krāsas un sadaļu izvietojums. To apstiprina arī Dienas rīcībā esošā mājaslapas izstrādes tehniskā specifikācija - izstrādātājiem tika doti ļoti konkrēti uzdevumi, tāpēc viņiem nenācās nopūlēties arī ar koncepcijas radīšanu. Savukārt par mājaslapas piepildīšanu ar saturu un tā tulkošanu vēl trijās valodās gādā LPESP darbinieki, un tā ir vēl cita izmaksu pozīcija.
Prezidentūras mājaslapu ik dienu apmeklējot vidēji 2500-3000 cilvēku, vairums viesu ir no Latvijas, Beļģijas, Vācijas, Lielbritānijas un Francijas, bet daudz interesentu esot arī no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Īpašo iepirkumu klubs
Vietni izstrādāja SIA DIVI grupa un SIA Datorikas institūts DIVI, līgums ar viņiem noslēgts par 170 tūkstošiem eiro bez PVN. Summā pie viena iekļauta arī Ārlietu ministrijas (ĀM) mājaslapas modernizācija, kas bijusi vajadzīga, jo iepriekšējā versija neesot atbildusi «mūsdienu komunikācijas izaicinājumiem», kā Dienai skaidro iestādes pārstāvis Ivars Lasis. «Interaktīvu risinājumu», tostarp ārlietu ministra Edgara Rinkēvičs (Vienotība) iecienītās mikroblogošanas vietnes Twitter, integrēšana ĀM vietnē izmaksāja 61 800 eiro. Tas ir pat 20 vai pat 30 reižu dārgāk nekā mājaslapu pilnveidošanas tirgus cenas ar visiem drošības risinājumiem, Dienai norāda uzņēmējs, kurš savu īsto vārdu publicēt nepiekrita, tāpēc dēvēsim viņu par Lauri. Viņš mājaslapu izstrādei pievērsies pēc karjeras valsts iestādēs un, novērtējis abas mājaslapas, kā arī uzzinājis to cenas, saka: «Domāju, ka tur no visa ir pa bišķiņam - ierēdņi inerces pēc pasūta nevajadzīgas funkcijas, kāds iebāž kabatā, [konkursa] specifikācija uzrakstīta konkrētiem «klientiem».» Uzzinot, kuri uzņēmumi tika pie lielā pasūtījuma, Lauris bilst: «Šādas firmas specializējas noteiktā nišā - pakalpojumu sniegšanā valsts un pašvaldību iestādēm. Viņu stilā ir algot esošos vai bijušos ierēdņus, kuriem valsts iestādēs ir sakari daudzos līmeņos, un tālāk tiek ražotas tikai viņiem pielāgotas iepirkumu specifikācijas.»
Komentāru par šo pieņēmumu no SIA DIVI grupa valdes priekšsēdētāja Valda Bērziņa Dienai gūt neizdevās, jo uz lūgumu sazināties viņš neatsaucās. Tomēr apstiprinājums tam, ka liela daļa iepirkumu konkursu tiek rīkota tā, lai varētu pieteikties tikai konkrēts uzņēmums, gūstams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datos - vairumā publisko iepirkumu, kuros uzvarējusi SIA DIVI grupa, tā bijusi vienīgais pretendents. Rezultātā 2014. gadā ar valsti noslēgti līgumi par vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, veicies arī iepriekšējos gados, jo viņu pasūtītāji ar centiem un nullēm nesīkumojas - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vairākas pašvaldības, četras ministrijas - Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Izglītības un zinātnes -, kā arī to paspārnes aģentūras.
Savukārt SIA DIVI grupa radniecīgā SIA Datorikas institūts DIVI, kuras valdes locekle ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes docente Zane Bičevska, regulāri tiek pie vērienīgiem un arī nelieliem, taču ienesīgiem valsts pasūtījumiem, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mājaslapas sistēmas papildināšanu viņi pērn veica par 21 500 eiro, bet kopējais klientu loks ir plašs - transporta nozares lielākie valsts uzņēmumi: Latvijas Gaisa satiksme, Ceļu satiksmes drošības direkcija, tāpat arī Rīgas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Apvienojot spēkus, abi vidēji lielie uzņēmumi 2014. gadā vien tika pie publiskiem pasūtījumiem vēl teju pusmiljona eiro apmērā, un liels nopelns te ir prezidentūrai.
Premjerei aizdomas nerodas
Tas vēl nav viss, jo, papētot IUB datus, kā arī LPESP sekretariāta tēriņus, atklājas, ka īstermiņa projekts «prezidentūra» izrādījies īstens medus pods vēl kādam informāciju tehnoloģiju uzņēmumam. SIA Santa Monica Networks vēl ne tik sen atklāto Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku padarījis par sava veida kiberdrošības templi, un pēc uzdevuma izpildes kompānijas konti papildinājās par trešdaļmiljonu eiro. SIA Santa Monica Networks nostādīta privileģētā stāvoklī - vispirms tā Gaismas pilī par teju sešiem miljoniem eiro ierīkoja telekomunikāciju, videonovērošanas, piekļuves kontroles un apsardzes signalizācijas sistēmu, bet prezidentūras priekšvakarā valsts amatpersonas tam piedāvāja nopelnīt vēl trešdaļmiljonu eiro apmaiņā pret Lokālā tīkla un bezvadu lokālā datu tīkla paplašināšanu. Iepirkums nemaz netika izsludināts, jo SIA Santa Monica Networks vislabāk pārzinot LNB iekšējo datu tīklu, Dienai skaidro viens no uzņēmuma vadītājiem Uldis Stokenbergs.
L. Jākobsone norāda, ka papilduzdevumu minētajam uzņēmumam LPESP sekretariāts devis, jo, «veicot LNB iespēju un kapacitātes izpēti, tika identificēta nepieciešamība pielāgot LNB inženierkomunikācijas, paplašinot datu tīklu, lai atbilstošā līmenī varētu nodrošināt Latvijas prezidentūras sanāksmju norisi».
Jāatzīmē, ka arī SIA Santa Monica Networks pie sešciparu skaitļu summās lieliem valsts pasūtījumiem tiek pēc līdzīga principa kā SIA DIVI grupa - vairumā ienesīgu konkursu tā dīvainā kārtā ir vienīgā pretendente.
Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), atbildot uz Dienas jautājumu, vai prezidentūras aizsegā nenotiek naudas izšķērdēšana lielos apmēros, atbild: «Mums ir budžets, skaidrs, ka nevar iztērēt vairāk, nekā budžetā paredzēts. Katras iestādes vadītājs atbild par to, kur viņš liek naudu, pēc tam arī Valsts kontrole. Es negribu tagad domāt, ka valsts sekretāri grib tērēt, lai būtu iztērēta nauda. Kāpēc lai viņi to gribētu? Ir papildu izdevumi, papildu braucieni, līdz [prezidentūras] pusgada beigām nevaram paredzēt, kas vēl var notikt. Ja uzskatāt, ka ir kāda nelietderība, tad sakiet, un ir jārīkojas!»