Eiropas Komisija (EK) ir norādījusi, ka LNG plašāka izmantošana autotransporta nozarē ļaus mazināt atkarību no dīzeļdegvielas, kas ir dārgāka, turklāt nedraudzīgāka videi.
Plāno jaunas stacijas
LNG plašāka piemērošana ir arī būtisks priekšnoteikums ES klimata politikas mērķu sasniegšanai, īpaši attiecībā uz autotransporta radīto kaitīgo izmešu samazinājumu. Tādēļ būtisks ir jautājums par LNG uzpildes staciju tīkla izveidi Eiropā, kas ļautu, piemēram, kravas automašīnām pāriet no dīzeļdegvielas uz sašķidrināto dabasgāzi. Šobrīd tas nav iespējams, jo ne tuvu visās ES valstīs ir šādas LNG uzpildes stacijas. 2015. gadā ES šādas uzpildes stacijas ir 36, kuras izvietotas septiņās dalībvalstīs. Jāpiebilst, ka starp tām nav tādas lielvalsts kā Vācijas, kā arī nav nevienas Austrumeiropas valsts. Līdz ar to patlaban smagās mašīnas vai pasažieru autobusi nemaz no Latvijas uz Vāciju nevar aizbraukt, izmantojot kā degvielu sašķidrināto dabasgāzi, jo nav pieejamas šādas uzpildes stacijas.
Lai situāciju mainītu, 2013. gadā ar EK atbalstu tika uzsākts projekts LNG Zilais koridors, kura ietvaros iecerēts uzbūvēt 14 jaunas LNG uzpildes stacijas - gan mobilās, gan stacionārās. Projekts aptvers tādas valstis kā Itālija, Zviedrija, Beļģija, Spānija, Portugāle, Francija un Slovēnija.
Jāpiebilst, ka pirmās trīs LNG uzpildes stacijas tika atklātas 2014. gadā Itālijā, Francijā un Beļģijā. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 14,33 miljoniem eiro, no kuriem 7,96 miljoni eiro ir EK līdzfinansējums. Kā norādīts Zilā koridora mājas lapā, projekta mērķis ir padarīt sašķidrināto gāzi par reālu alternatīvu dīzeļdegvielai vidējas un garas distances kravas automašīnām. Jāpiebilst, ka LNG Zilais koridors ir tikai viena no ES iniciatīvām, kopējais mērķis ir līdz 2020. gadam izvietot LNG uzpildes stacijas ik pēc katriem 400 kilometriem tā dēvētajā Eiropas ceļu pamata tīklā (Trans European Core Network).
Nodokļu loma
Jāteic, ka par LNG uzpildes staciju tīkla attīstību domā arī Latvijā. Satiksmes ministrijā (SM), kā stāsta Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, top plāns, kā attīstīt alternatīvas degvielas transporta nozarē. Plāna ietvaros tiek arī vērtētas iespējas attīstīt LNG uzpildes staciju tīklu, taču, kā norāda T. Vectirāns, var prognozēt, ka to skaits nebūs ļoti liels un pārsvarā tās varētu būt mobilās, nevis stacionārās uzpildes stacijas.
«Jāsaprot, ka LNG uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas ir daudzkārt lielākas nekā parastajai degvielas uzpildes stacijai, jo sašķidrinātajai gāzei ir jānodrošina uzglabāšanas temperatūra - mīnuss 160 grādu pēc Celsija. Ja salīdzinām tīrā veidā, tad sašķidrinātā gāze, protams, ir lētāka par dīzeļdegvielu, taču, ja pierēķina klāt uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas, kuras tirgotājs noteikti pierēķinās cenai, tad starpība nemaz nebūs tik liela,» stāsta T. Vectirāns.
Tomēr viņš arī norāda, ka valsts varētu atbalstīt LNG uzpildes staciju tīkla attīstību ar nodokļu palīdzību, uzliekot lielākus nodokļus videi nedraudzīgākiem degvielas veidiem. Taujāts, vai SM varētu nākt klajā ar šādu priekšlikumu, T. Vectirāns atbild, ka tas varēs notikt tikai pēc plāna pabeigšanas un izskatīšanas valdībā.
Minēto dokumentu plānots pabeigt 2016. gada pavasarī. Runājot par nodokļu izmantošanu kā instrumentu alternatīvu degvielu attīstīšanai, jāpiemin, ka šogad Beļģijā Flandrijas reģions pieņēma lēmumu samazināt ceļu nodokli mašīnām, kas brauc ar dabasgāzi, līdz nullei. Tādējādi reģions cenšas veicināt videi draudzīgāku alternatīvo degvielas veidu attīstību, panākot, ka 2020. gadā Flandrijas reģionā būtu 100 000 automašīnu, kas izmanto alternatīvu degvielu.
Bumba ražotāju pusē
Latvijas kravu un pasažieru autopārvadājumu uzņēmumus apvienojošās nevalstiskās organizācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš atzīst, ka LNG kā alternatīvu dīzeļdegvielai vērtē ļoti pozitīvi. «Tas ir gan stipri lētāks, gan arī videi draudzīgāks variants. Pagaidām gan starptautiskos pārvadājumos kravas mašīnu, kas tiktu uzpildītas ar sašķidrināto gāzi, tikpat kā nav, jo nav, kur tās uzpildīt. Manuprāt, jāsāk ar to, ka mēs šādu LNG uzpildes staciju tīklu izveidotu valsts iekšienē, lai, piemēram, kravas mašīna no Liepājas uz Daugavpili varētu aizbraukt, uzpildot automašīnu minētajās stacijās,» stāsta V. Trēziņš.
Savukārt autobusu pārvadājumu uzņēmuma Ecolines valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs bilst, ka tas, vai varēs izmantot sašķidrināto gāzi, pilnībā atkarīgs no autobusu ražotājiem, jo pašlaik šādu autobusu, kas uzpildāmi ar sašķidrināto gāzi, tirgū neesot.
Arī starptautisko kravu pārvadājumu uzņēmuma Kreiss pārstāvis Andrejs Petrovs piekrīt, ka plašāka sašķidrinātās gāzes izmantošana kravu pārvadājumos būs iespējama, līdz ko lielie ražotāji tirgū plašāk sāks piedāvāt mašīnas, kuras būtu iespējams uzpildīt ne tikai ar dīzeļdegvielu, bet arī ar sašķidrināto gāzi. «Jāteic, ka jauno modeļu mašīnām, no ekonomiskā viedokļa raugoties, starpība izmaksās starp dīzeļdegvielu un sašķidrināto gāzi ir ievērojami mazāka nekā vecā modeļa mašīnās. Pašlaik mūsu flotē ir 20 kravas mašīnu, kuras var uzpildīt ne tikai ar dīzeļdegvielu, bet arī sašķidrināto gāzi. Tā kā tās nevaram izmantot visās valstīs, tad šīs mašīnas pārsvarā strādā Dienvideiropas tirgū, kur pieejamas LNG uzpildes stacijas,» stāsta A. Petrovs.