Ierastajā Rio karnevāla vietā skanēja mūzika un skatītāji baudīja krāšņos kostīmos tērptu brazīliešu deju soļus, bet tikmēr +26 grādu karstumā soli pa solim distancē sviedrus lēja maratonistes. Latvijas rekordiste Jeļena Prokopčuka, kura divreiz ir uzvarējusi prestižajā Ņujorkas maratonā, iesāka ļoti piesardzīgi. Pēc 15 veiktajiem kilometriem Jeļena bija tikai 60. pozīcijā, bet Ilona Marhele (105.) un naturalizētā Ariana Kira Hilborna (113.) skrēja ārpus simtnieka.
Distances otrajā pusē Prokopčuka un Marhele kāpināja tempu. Ļena veica patiešām apbrīnas vērtu apdzīšanu, finišā paceļoties līdz 12. vietai! Pēc mērķa līnijas šķērsošanas Prokopčuka pacēla rokas, kā to parasti dara medaļnieces. «Nu lieliski, lieliski - viss izdevās!» pēc vietas uzzināšanas, aplējusies ar ūdeni no galvas līdz kājām, priekā staroja Ļena. «Es esmu apmierināta. No skrējiena es patiešām saņēmu lielu baudu. Jā, man nepatīk karstums, bet es speciāli gatavojos šādiem laikapstākļiem, un šodien es nemocījos. Nebija viegli, bet arī labos apstākļos maratonā nav viegli.» Prokopčuka skaidroja, ka skrējusi pēc strikti izstrādāta plāna. «Mana taktika bija ļoti mierīgi sākt, jo ir karstums, un pēc tam pakāpeniski kāpināt tempu, mēģinot noķert iespējami vairāk cilvēku.»
Jeļena noraidīja pieņēmumu, ka distances pirmajā pusē varbūt labāk būtu bijis turēties tuvāk līderēm. «Skrienot aiz grupas, ir iespēja redzēt, kas notiek trasē, un ir arī vieglāk paņemt dzēriena pudeli. Tas ir ļoti svarīgi. Temps bija optimālais. Pēdējie pieci kilometri man arī patiešām bija grūti. Pēdējais kilometrs bija visgarākais…»
Ilona Marhele pēc finiša atzina, ka izbaudījusi ļoti tropiskus laikapstākļus. «Es ļoti esmu priecīga, ka tiku līdz galam. Tas ir labākais, ko es šodien varēju izdarīt. Sākumā skrējās labi, neforsēju, un vēl bija doma par rezultātu. Gaisa un mana iekšējā temperatūra auga, un uzdevums bija noturēt tempu un censties, lai mani neapdzen. Pēdējos desmit kilometros mani neviena arī neapdzina.» Marhele neslēpa, ka iekšējā konkurencē gribējusi apsteigt Hilbronu, kas izdevās.
ASV dzīvojošā Ariana Kira Hilborna pēc finiša paprasīja, lai viņai uz kakla patur maisiņu ar ledus gabaliem. «Sasniedzot finišu, es biju tik laimīga, jo man distancē bija problēmas ar vēderu, tāpēc vajadzēja samazināt tempu,» teica pirmo reizi augsta līmeņa mačos Latvijas karoga krāsās startējusī Hilborna, kuru trases malā atbalstīja vecāki.
Sestdienas vakarā kārtslēkšanas sektorā pēc sacensībām uz rokām staigāja Pauls Pujāts. Tribīnēs pēc katra sekmīga mēģinājuma tēvs Ints Pujāts sasitās rokām ar otru dēlu Kārli. Olimpiskajā debijas startā Pauls iekļuva pamatsacensībās. Lai arī bija zināms, ka ar rezultātu 5,60 metri pietiks tikšanai tālāk, sportists izmisīgi centās pārvarēt arī latiņu 5,70 metru augstumā: «Biju gatavs pārlēkt šo augstumu. Jābūt stabilam, lai finālā varētu pretendēt uz kaut ko vairāk. Pēc traumas izārstēšanas šīs man bija pirmās sacensības, kad es sāku lēkt ar pilnu ieskrējienu. Tā bija tikai viena no manām kārtīm. Man ir vēl trīs cietākas kārtis, un ar tām var lēkt daudz augstāk.»
Mareks Ārents pārlēca 5,45 metru augstumā un finālsacensībās neiekļuva. «Ir liela vilšanās,» Mareka skats mediju zonā vairāk bija vērsts uz leju. «Pietrūka spēka. Varbūt tāpēc, ka pāris dienu iepriekš biju saaukstējies. Uz 5,60 metru mēģinājumiem bija kā ar nazi nogriezts - nemaz vairs nevarēju paskriet.»
Gunta Latiševa-Čudare pēc finiša 400 metru priekšskrējienā arī pauda neapmierinātību. Skrējienā Gunta finišēja pēdējā (53,08 sekundes), jo pēdējos metros gandrīz vai nemaz nebija kustības uz priekšu. Pirmo reizi finiša taisnē tik ļoti esot bijušas piedzītas kājas.