Uzņēmēji gan priecājas, ka likumdevējs nolēmis saglabāt 9% nodokļa likmi, taču iebilst pret trim nosacījumiem, kas pavada šo likmi. Proti, pirmkārt, 9% likme mikrouzņēmumiem būs tikai pirmos trīs darbības gadus, otrkārt, līdz šā gada augustam valdība noteiks nozares, kurās nevarēs dibināt mikrouzņēmumus, treškārt, tiks noteikts minimālais sociālo iemaksu apjoms gan par pašu mikrouzņēmuma dibinātāju, gan mikrouzņēmuma darbiniekiem, kas būtu līdzvērtīgs iemaksām no minimālās algas. Pašlaik šis minimālais sociālo iemaksu apmērs ir 122 eiro.
Strīdīgie nozaru ierobežojumi
Kā uzsver Finanšu ministrija (FM), grozījumi likumā nepieciešami tāpēc, ka patlaban vērojami izkropļojumi sākotnējā mikrouzņēmumu dibināšanas mērķī - sniegt atbalstu uzņēmējdarbības sācējiem. Pašlaik, pēc FM uzskata, pārāk daudzi uzņēmēji to izmanto, lai optimizētu nodokļus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš savus iebildumus pret grozījumiem likumā sāk ar nozaru noteikšanu, kurās nevarēs dibināt mikrouzņēmumus. «Es neredzu pamatojumu šādai normai, turklāt tas būs administratīvais slogs gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kam tas būs jāpārbauda. Ja reiz mēs atbalstām uzņēmējdarbības sākšanu, tad to vajadzētu atbalstīt visās nozarēs, nevis tikai dažās. Turklāt nav saprotams, kurš būs ieguvējs no šāda nozaru saraksta,» neizpratnē ir J. Endziņš, kurš arī uzsver, ka tas vairo neprognozējamību un nestabilitāti, kas ir lielākais drauds ekonomikas izaugsmei. «Ja valdība tikai augustā nosauks nozares, kurās var dibināt mikrouzņēmumus, tas nozīmē, ka līdz tam potenciālie jaunie uzņēmēji uzņēmumus vienkārši nedibinās, jo nav skaidrības par nozarēm. Turklāt arī strādājošie uzņēmēji līdz augustam būs neziņā, vai varēs turpināt darbu,» skaidro J. Endziņš.
LTRK valdes priekšsēdētājam piekrīt arī mikrouzņēmuma Indus limited, kas nodarbojas ar reklāmas konsultācijām, līdzīpašniece Gunta Klīvere, kura ir nobažījusies, vai viņas nozare neiekļūs aizliegto sarakstā. Līdzīgas bažas izjūt arī mikrouzņēmējs Raimonds Upmalis, kurš nodarbojas ar vides reklāmu saskaņošanu un uzstādīšanu.
FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) skaidro, ka pašlaik problēmas rada lielais mikrouzņēmumu īpatsvars, kas dažās nozarēs pietuvojas pat 20% no visiem uzņēmumiem. FM ieskatā tādējādi rodas nozīmīgi konkurences kropļojumi, jo skaidrs, ka mikrouzņēmumi, kuriem ir mazāks nodoklis un līdz ar to - mazākas izmaksas, var pasūtītājiem savus pakalpojumus piedāvāt par mazāku cenu nekā standarta SIA. Šis spiediens, pēc A. Ašeradena teiktā, liek daudziem parastajiem uzņēmumiem balansēt uz ēnu ekonomikas robežas, lai izturētu konkurenci ar mikrouzņēmumiem. «Tajās nozarēs, kurās ir spēcīga un pietiekama konkurence, nav nepieciešams dibināt mikrouzņēmumus, jo tas draud ar konkurences kropļošanu. Citādi ir, piemēram, lauku tūrismā, kur kādā pagastā lauku viesu māja, iespējams, ir vienīgais uzņēmums, kas piedāvā naktsmājas, un konkurence netiek kropļota,» skaidro A. Ašeradens.
Tikai trīs gadus
Par otro nosacījumu, ka nodokļa likme 9% apmērā saglabājas tikai trīs gadus, J. Endziņš gan bilst, ka pareizāk būtu ieviest likmes paaugstināšanā tā saukto trepi un to darīt nevis pēc nostrādāto gadu skaita, bet pēc apgrozījuma pieauguma. Tam gan nepiekrīt mikrouzņēmēja Gunta Klīvere, kura teic: «Šo grozījumu normu es atbalstu, jo trīs gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēks saprastu, vai viņa uzņēmums augs un attīstīsies vai arī uzņēmums ir jāklapē ciet.» G. Klīvere arī ir secinājusi, ka pēc būtības mikrouzņēmuma statuss ir labs tikai pašā sākuma posmā, jo, tikko parādās attīstība un ir saimnieciskās darbības izdevumi, tā izdevīgāk pāriet uz standarta SIA.
A. Ašeradens, skaidrojot šo normu, uzsver, ka samazinātais mikrouzņēmuma nodoklis ir atbalsta instruments uzņēmējdarbības sākšanai, nevis pastāvīgs statuss.
Kritiskie 7000 eiro
Savukārt par normu, kas paredz, ka tiks noteikta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, kas būs pielīdzināta likmei no minimālās algas, kura pašlaik ir 122 eiro, J. Endziņš teic, ka tas ir «nāves spriedums uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā». Viņš kalkulē - ja vidēji mikrouzņēmumos strādā 2,6 darbinieki, 122 eiro, reizināti ar 2,6, kā arī reizināti ar 12 mēnešiem, ir 3744 eiro gadā. Ja no gada apgrozījuma 7000 eiro atņem sociālās iemaksas 3744 eiro apmērā, pāri paliek ap 270 eiro mēnesī, no tā vēl jāveic visi pārējie maksājumi, kas faktiski nav iespējams. J. Endziņš teic, ka arī šajā gadījumā, nosakot sociālo iemaksu minimālo apmēru, vajadzētu vadīties pēc uzņēmuma apgrozījuma. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pati iecere šādu minimālo likmi noteikt, ir pareiza. Tam piekrīt arī Gunta Klīvere, kura neiebilst pret pašu ieceri, taču bažījas, ka uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā tas būs faktiski neizpildāmi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone bilst, ka saskaņā ar LDDK aprēķiniem «vislielākie zaudētāji ir mazie uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, kuru faktiskā maksājumu likme jau 2017. gadā būs nevis 9%, bet gan 23,3% no apgrozījuma. Uzņēmumiem ar lielāku apgrozījumu, piemēram, 15 000 un 30 000 eiro, šī likme būs 19-22% robežās». Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V) gan bilst, ka tie esot pārspīlēti aprēķini. «Jā, efektīvā nodokļu likme, protams, būs lielāka uz minimālo sociālo iemaksu noteikšanas rēķina, taču mēs nevaram pieļaut, ka visiem vairāk nekā 100 000 mikrouzņēmumos strādājošajiem pensija būs 50 eiro mēnesī. Turklāt runa ir arī par to, ka šie nodarbinātie pašlaik solidāri nepiedalās pensiju pirmā līmeņa finansēšanā,» norāda K. Šadurskis. Viņš arī atzīst, ka ir pamanāma vēlme lobēt tos mikrouzņēmumus, kas šo statusu izvēlējušies, lai optimizētu nodokļus. «Likuma jaunā redakcija nenoliedzami ir sarežģītāka par pašreizējo, taču galvenokārt Valsts ieņēmumu dienestam, nevis uzņēmējiem,» skaidro deputāts.
A. Ašeradens norāda, ka minimālās likmes ieviešana notiks pakāpeniski trīs četru gadu laikā un «uzņēmējiem būs jāprot tam piemēroties». Šīs minimālās sociālo iemaksu likmes noteikšanas kārtību gan neregulēs MUN likums, bet likums Par Valsts sociālo apdrošināšanu. Jāuzsver, ka likumdevējs paredz, ja šāda minimālā likme netiks noteikta, MUN likme pieaugs jau 2016. gadā. (Kā norāda LETA, no 2016. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro varētu būt 13%, bet 2017. gadā un turpmāk - 15%.) J. Endziņš pauž satraukumu, ka uzņēmējs nevar skaidri zināt, kāda tad būs likme 2016. gadā.
Jāpiebilst, ka Saeima minētos grozījumus grasījās skatīt jau šodienas Saeimas sēdē, taču, kā norādīja A. Ašeradens, ir tehniska aizķeršanās ar pārejas noteikumu sagatavošanu. Tāpēc grozījumu skatīšana pārcelta uz 23. aprīli.