Uzņēmumi atzīst - pašiem brīnums, kā viņi spēj nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, un diemžēl konstatēto pārkāpumu skaits liecina, ka nereti tas neizdodas.
Maksimālā cena
Šāda summa - 1,42 eiro - parādās arī Rīgas domes (RD) lēmumos un ir noteikta kā maksimālā par izglītojamo ēdināšanas pakalpojumiem pašvaldības vispārizglītojošajās skolās. Tas nozīmē, ka ēdinātāju firmas, piesakoties iepirkumu konkursos, jau uzreiz zina, ka dārgāku pakalpojumu var nepiedāvāt. Kā Dienai skaidro RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde, par to, kurš uzņēmums ēdinās skolēnus katrā skolā, Rīgā lemj departamenta izveidota iepirkumu komisija, kurā ietilpst arī konkrēto skolu pārstāvji. Specifikācija iepirkumam izstrādāta ļoti smalki, īpaši tāpēc, ka visas Ministru kabineta noteiktās prasības, iekļaujoties noteiktajā summā, nav viegli nodrošināt.
Un šādu prasību nav mazums - jāievēro gan produktu enerģētiskā vērtība un uzturvielu normas, gan īpašas prasības produktu kvalitātē un pagatavošanā. Tomēr, neskatoties uz to, pusdienas skolēniem tiek nodrošinātas pat par zemāku cenu. Piemēram, Rīgas Imantas vidusskolā kompleksās pusdienas maksā no 1,33 līdz 1,36 eiro. Arī I. Vilde apstiprina, ka pretendenti var un arī piedāvā zemāku cenu, lai gan šis kritērijs vismazāk ietekmē pretendenta izredzes uzvarēt konkursā par iespēju nodrošināt ēdināšanu skolā. Krietni lielāka ietekme esot produktu kvalitātei un pusdienu komplektu piedāvājumam. Piemēram, jau minētajā skolā pagājušajā ceturtdienā par attiecīgo summu jaunāko klašu skolēni ēduši pupiņu zupu ar krējumu, vistas karbonādi ar dārzeņu ragū, kāpostu salātus ar eļļu, rudzu maizi, ķiršu dzērienu un ābolu.
Par zemāku cenu nevarētu
Situācija gan ne visur ir vienāda. Krimuldas vidusskolā ēdinātāji par komplekso pusdienu nodrošināšanu vienam skolēnam saņem 1,99 eiro, kas skaitās daudz. Skolas direktore Rita Erdmane Dienai skaidro, ka līgums ar firmu jau noslēgts pirms pāris gadiem un, lai gan iepirkumā cita firma piedāvāja zemāku cenu, izvēlēts šis variants. Tas nozīmē, ka pašvaldība sniedz arī savu dotāciju, lai nodrošinātu bērniem valsts noteiktās brīvpusdienas. Lielāka cena gan uzreiz nenozīmējot, ka bērniem vienmēr pusdienas garšo - nereti ēdiens paliek uz šķīvja, īpaši tad, ja piedāvājumā ir zivis vai aknas. Tāpat palielinājies vecāku sūdzību skaits.
Tieši fakts, ka konkrētās skolas ēdināšanas firmai jāsedz arī īres maksa, komunālie maksājumi un jāapmaksā darbinieku algas, ir iemesls samērā augstajai cenai. Firmas pārstāve Dienai sacīja, ka par mazāku summu nebūtu iespējams nodrošināt vajadzīgo kvalitāti, tāpēc viņu vienmēr ir izbrīnījis, kā to var izdarīt citi, piedāvājot zemāku cenu. Atliekot vien secināt, ka firmas meklē alternatīvas, nekvalitatīvākus produktus, lai «palīstu zem noteikumiem».
Spiesti tā darīt
Par to, ka cenas ir neadekvāti zemas, lai nodrošinātu vajadzīgo kvalitāti, pārliecināta ir Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Pirms pāris gadiem prasības vēl nav bijušas tik augstas, bet tagad produktiem jābūt aizvien «zaļākiem» un tas visu sadārdzina. Tāpat tas, ka produktu cena ir summas mazākā daļa, rada ķēdes reakciju, un daļa ēdinātāju, iespējams, spiesti taupīt uz kvalitāti. Arī S. Miniča apliecina, ka zemākās cenas princips iepirkumos nav noteicošais. To gan viņa varot apgalvot tikai par Rīgu, taču arī citās pašvaldībās situācija uzlabojoties. Spilgts piemērs, ka svarīgāka tomēr ir kvalitāte, esot arī nesenais skandāls Siguldā, kur Lietuvas firma Kretingos maistas skolā pusdienu maltītes gatavojusi no nekvalitatīviem un bojātiem produktiem.
Pēc asociācijas domām, risinājums ir cenu politikas maiņa. Konkrētus aprēķinus S. Miniča Dienai atklāt vēl nevēlējās, taču tai būtu jābūt robežās no 2 līdz 2,5 eiro par pusdienu nodrošināšanu vienam bērnam. Tas gan diez vai ir tuvākā gada vai divu jautājums. Līdz tam pretī var nākt pašvaldības vai skolas, sedzot, piemēram, īres un nomas maksas ēdinātājiem.
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti diemžēl liecina, ka, piedāvājot tik zemu cenu, cieš kvalitāte. No 624 uzņēmumiem, ko PVD pārbaudījis šopavasar, 74,7% uzņēmumu konstatēti higiēnas prasību vai uztura normu pārkāpumi. Turklāt 84 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai.