Projekts paredz, ka trase skars 16 pašvaldību, un jau tagad daļa no tām izsaka skaļus protestus pret trases klātbūtni teritorijā. Jaunajam dzelzceļam Latvijā paredzētas divas pieturvietas - Rīgas dzelzceļa stacijā un Rīgas lidostā.
Lai būtu līdzsvars
Rīga taisnā ceļā tiks savienota ar Tallinu un Pērnavu no vienas puses, bet no otras puses būs Panevēžas un Kauņas pieturvietas. Katrai valstij ieplānotas divas pieturas, lai vilciens spētu uzņemt pienācīgu ātrumu. Sākumā gan bija plānots Latvijai dot atļauju vienai pieturai. Par otru iespēju apstāties esot notikušas spraigas diskusijas gan ar Eiropas Komisiju, gan Baltijas kolēģiem. Beigās iesaistītās puses nonākušas pie secinājuma, ka pieturvieta varētu būt kā pievienotā vērtība projektam kopumā.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš atzīst, ka atsijāt divus variantus no daudziem nebija nemaz tik viegli. Abi varianti gan dažos posmos pārklājas pilnībā. «Izstrādājot šos divus variantus, mēs lielu uzmanību pievērsām, lai būtu līdzsvars, proti, lai mazāk tiktu aizskartas apdzīvotas vietas. Tajā pašā laikā bija svarīgi veidot trasi tā, lai atsevišķām apdzīvotām vietām tā būtu pietiekami tuvu. Mēs pieņēmām, ka nākotnē trase varētu kalpot ne tikai starptautiskai satiksmei, bet arī vietējai. Tāpat mēs centāmies rast līdzsvaru, lai trase skartu pēc iespējas mazāk privātīpašumu, bet lai tā tomēr būtu daudzmaz tuvu atsevišķām apdzīvotām vietām,» skaidro M. Riekstiņš. Svarīgi bijis arī pēc iespējas mazāk šķelt lauksaimnieciski izmantojamo un meža zemi, tomēr bija vietas, kur no tā neesot bijis iespējams izvairīties.
Pašvaldības neklausa
Pirmā projekta publiskā apspriešana notiks Sējas pašvaldībā. Mārupes iedzīvotājiem būs iespēja izteikties 7. martā. Paredzēts, ka no 23. februāra teju katru dienu būs viena vai divas apspriedes, paredzēts, ka process noslēgsies 11. martā. Mārupes pašvaldībā gan jau tagad ir iebildumi pret abiem trases variantiem. Pašvaldība nevēlas, lai dzelzceļa atzara izbūve ietu cauri blīvi apdzīvotai teritorijai - Vētras ciemam. Taču iebildumi netiekot ņemti vērā. Novada attīstības komitejas priekšsēdētājs Pēteris Pikše ieceri dēvē par ekonomiski nepamatotu un uzskata, ka ir neloģiski pasažierus, kuri visātrākā veidā vēlas nokļūt Tallinā, Helsinkos vai Berlīnē, aizkavēt ar nevajadzīgu atzaru - loku uz lidostu, «kur gribētu izkāpt labākajā gadījumā tikai daži procenti no vilciena pasažieriem». Turklāt līdz šim neviens tā arī nav nācis klajā ar provizoriskiem aprēķiniem, cik procentu no vilciena pasažieriem varētu izkāpt Lidostā Rīga un vai pārējiem līdz ar to ir vērts kavēties par 30-60 minūtēm.
«Šajā gala variantā tiek sabojāts jaunais Mārupes ciemats, kurš nodibināts 2013. gadā un kur ievilkta kanalizācija un noasfaltētas ielas. Tāpat ar šo variantu ir neapmierināta Rīga. Tādi trašu koridori nav iekļauti ne Mārupes, ne Rīgas plānojuma dokumentos. Trase iet garām tikko kā uzceltajai Rūpnīcai Polipks, kurā investēti 17 miljoni. Tur atrodas īpaši smalkas tehnoloģijas, kas nepieļauj zemes svārstības,» stāsta P. Pikše.
Stratēģiski nozīmīgāk
Satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens Dienai gan norāda, ka Mārupes pašvaldība līdz galam neizprot, cik stratēģiski nozīmīgs šis projekts ir un ka tas dos priekšrocības arī pašai Mārupei. «Ir jāvērtē nevis tas, vai ceļotājam no Igaunijas uz Kauņu vai Varšavu būs jātērē liekas desmit minūtes, bet tas, kādas priekšrocības gūs reģiona lielākā lidosta,» viņš skaidro un piebilst, ka projekts lidostai radīs tiešo savienojumu ar Baltijas lielākajām pilsētām.
«Jau tagad Rīga darbojas kā tranzītmezgls. Lietuvas un Igaunijas pilsoņi aktīvi izmanto Rīgas lidostu tālākiem lidojumiem. Iedomājieties, kāds būs pasažieru tvērums tad, kad divu stundu laikā tie varēs atbraukt no Kauņas vai Tallinas pa tiešo uz lidostas termināli.»
Projekts paredz divas pamatlīnijas - pasažieru un kravu. Lielākoties trase abos gadījumos ies vienās sliedēs, bet Rīgā pasažieru pamatlīnija izies cauri arī Centrālstacijai, kravām tā nebūs paredzēta.
Jāatgādina, ka Rail Baltica 2 projekts paredz jaunas Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro.
Šo summu 85% apmērā varētu līdzfinansēt Eiropas Komisija (EK). Paredzēts, ka EK finansējuma pieprasījums tiks iesniegts šogad. Reāli darbi varētu sākties nākamgad.