Pagaidām normatīvie akti paredz kompensācijas vienīgi par īpašumiem, kuri tiks atsavināti, tomēr arī sabiedrisko apspriežu rezultāti rāda - daudzi novadu iedzīvotāji ir nobažījušies, ka trase ies «gar māju logiem». Rail Baltica pārstāvji sola, ka šis jautājums tiks risināts. Tāpat, iepazīstinot žurnālistus ar publisko apspriežu rezultātiem, viņi neviļus lika saprast, ka nav izslēgta arī īpašumu piespiedu atsavināšana gadījumā, ja kompromisu neizdosies panākt.
Tomēr, kā norādīja Rail Baltica Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, tad atsavināšanas process balstīsies uz trim principiem - individuālu pieeju, tirgus cenu un sadarbību. Nosakot atlīdzību, katrs gadījums tiks vērtēts individuāli, tomēr neizejot no normatīvo aktu noteiktajiem ietvariem.
Līdz septembrim paredzēts izstrādāt lokālplānojumu, tehniskos risinājumus, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā būtu ietverta gan programma, gan ziņojums.
Vēl daudz neskaidrā
Kā Diena jau iepriekš rakstīja, sabiedriskās apspriešanas novados bija kupli apmeklētas. Runājot par publisko apspriežu gaitu un salīdzinot Latviju ar Igauniju, N. Balgalis atzina, ka kaimņi «diemžēl bijuši konstruktīvāki».
Starp pašvaldībām aktīvākā viedokļu un priekšlikumu paudēja bija Rīga. Arī galvaspilsētā saistībā ar Rail Baltica 2 ir daudz nezināmā. Piemēram, maz tiek runāts par to, kā izskatīsies un kur īsti atradīsies Rail Baltica stacija Rīgas centrā, nav arī skaidrības, kas notiks ar pašreizējo dzelzceļa staciju un autoostu.
Kaut gan atbildes vēl ir diezgan vispārīgas, zināms, ka ļoti reāla iespēja ir multimodāls transporta mezgls. Proti, ja tagad stacija un autoosta viena no otras pavisam nošķirti, tad projekta ietvaros tām paredzēts izbūvēt vienotu transporta mezglu. Par šādiem plāniem autoostas vadību 2014. gada decembra vidū informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šeit gan jāpiemin, ka Rīgas autoosta jau labu laiku runā par rekonstrukcijas plāniem. Pērnā gada sākumā tika izsludināts metu konkurss par konceptu autoostas ēkas un laukuma rekonstrukcijai. Tika saņemti septiņi piedāvājumi, to tehnisko atbilstību izvērtēja īpaši komisijas locekļi, tomēr žūrija paziņoja, ka uzvarētāju nav.
Iespējams, autoosta jaunus vaibstus cer iegūt ar Rail Baltica palīdzību, īpaši atbalstoši izturoties pret plānu par multimodālā transporta mezgla ideju. Dienas rīcībā ir vēstule satiksmes ministram, kurā valdes priekšsēdētāja V. Gromule pauž raizes, ka «jaunākajos piedāvātajos Rail Baltica trases novietojuma plānos, kas ir publicēti, nav paredzēta multimodāla transporta mezgla izveide Rīgas centrā, integrējot visu sabiedriskā pasažieru transporta vajadzības». Rīgas Starptautiskās autoostas valdes locekle Margarita Brikmane Dienai atzīst, ka turpmāki autoostas rekonstrukcijas plāni ir ļoti atkarīgi no Rail Baltica. «Tā kā trase ies gar mūsu ēku un pēc pašreizējā plāna skars vienu mūsu ēkas stūri, tad jebkurā gadījumā būs nepieciešamas izmaiņas un korekcijas rekonstrukcijas plānos un uzdevumos. Runa par multimodālā centra izveidi jau ir no pašiem pirmsākumiem - tur, kur ir paredzēta jauna vai esošās stacijas rekonstrukcija, paredzēts izveidot multimodālo centru.» Uz jautājumu, vai abas ēkas apvienos, viņa atbild: «To, vai tas reāli notiks, es nezinu, bet tā vajadzētu būt, jo pirmsākumos par to bija runa. Pēdējā laikā parādās informācija tikai par dzelzceļa stacijas rekonstrukciju.»
Vēl neatbild
Nedz Satiksmes ministrijas pārstāvji, nedz projektētāji pagaidām vēl skaidri nenorāda atbildi, vienīgi liek domāt, ka ar projektu daļēji tiks atviegloti autoostas rekonstrukcijas darbi, tomēr ēkas apvienotas netikšot. Visticamāk, nāksies norakt uzbērumu, kas atrodas teritorijā no tirgus līdz Daugavai. Ja tiek norakts šis uzbērums, autoostai paveras krietni lielākas platības, kur izvērst darbību.
Lai izpētītu, kā vislabāk izbūvēt multimodālā sabiedriskā transporta mezglu, ir izsludināts iepirkums par tehniskā risinājuma izstrādi. Konkurss noslēgsies nākampirmdien.
Rail Baltica projekta izpētes grupas vadītājs Arnis Skrastiņš uzsver, ka tieši šis iepirkums atbildēs uz jautājumu, kā nākotnē izskatīsies Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija: «Tad mēs redzēsim, kā izskatīsies multimodālais transporta mezgls, kurā patlaban sanāk apmēram 220 dažādu maršrutu no dažādiem transporta veidiem, to vidū būs arī starptautiskie un reģionālie autobusi, arī Rīgas pilsētas tramvaju, trolejbusu un autobusu tīkls.»
Ar autoostu konsultācijas joprojām notiekot. Kā norāda satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, tad «tas ir tikai loģiski, ka autoosta uz laiku aptur savus attīstības plānus, kamēr noslēdzas detalizētāka izpēte par to, kā tad šis multimodālais transporta mezgls izskatīsies».