gadu. Jaunais indekss gan vairs netiek izmantots kā kritērijs, piešķirot finansējumu pašvaldībām, tas palicis kā viens no vairākiem situācijas raksturotājiem.
Jāpiebilst, ka kopš 2010. gada viena teritorijas attīstības indeksa (TAI) vietā tiek rēķināti divi atsevišķi indeksi - teritorijas attīstības līmeņa indekss (TALI) un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss. Ar 2014. gadu TALI aprēķināšanā līdzšinējo četru rādītāju vietā tiek izmantoti astoņi rādītāji.
35 novadi
TALI parāda, kuras valsts teritorijas attīstās virs vidējā līmeņa valstī un kuru attīstība ir zem vidējā līmeņa valstī. Saskaņā ar indeksa datiem augstākā indeksa vērtība pērn no 110 novadiem bija Mārupes novadam - 2,900, bet zemākā vērtība Zilupes novadam - mīnus 1,623. Ja analizē plānošanas reģionus, pozitīva indeksa vērtība ir tikai Rīgas plānošanas reģionam. Visvairāk novadu, kuriem indeksa vērtība ir zem mīnus 1, ir Latgales plānošanas reģionā - 14 novadu.
TALI apskata attīstības līmeni (vērtība pret vidējo valstī), bet teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss apskata attīstības tempu (vērtība pret izmaiņām pret iepriekšējo gadu). Ja salīdzina attīstības līmeni, tad attiecīgi no 110 novadiem tikai 35 novadiem ir pozitīva vērtība. Ja vērtē izmaiņas (pieaugumu), attiecīgi pieaugums ir 50 novadiem. Arī tiem novadiem, kam ir zemāks attīstības līmenis, novērojamas pozitīvas izaugsmes tendences.
Jāuzsver, ka līdz šim indekss bija svarīgs rādītājs pašvaldībām, jo ietekmēja finansējuma piešķiršanu. To izmantoja, piemēram, valsts budžeta mērķdotāciju sadalē, nosakot valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotajiem projektiem un valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem, turklāt arī lietoja kā vienu no kritērijiem, lai noteiktu Latvijas attīstības centrus, kuri klasificējas specifiskam ES fondu atbalstam.
Kā stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Inga Vilka, pašvaldības kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) nonākušas pie kopēja secinājuma, ka minētais indekss nav labākais kritērijs finansējuma piešķiršanai. Tāpēc, kā norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, jaunais TALI vairs netiks izmantots kā kritērijs finansējuma sadalei nedz attiecībā uz valsts budžeta mērķdotāciju sadali, nedz ES finansējuma piešķiršanu. Tā vietā nāks citi rādītāji.
Indekss jāatšifrē
Taujāta, kādiem mērķiem tiks izmantots TALI, I. Raugze bilst, ka tas ir labs rādītājs, lai novērtētu situāciju. «Tikai pēc TALI nevaram izdarīt secinājumus par reģionālo attīstību, taču kā viens no situāciju raksturojošiem rādītājiem tas ir labs. Turklāt TALI veido astoņi rādītāji, kur katram no tiem ir savs svars. Līdz ar to, lai labāk saprastu, kas veido kāda novada zemo vērtību, TALI jāatšifrē, palūkojoties, kādas vērtības ir katram no to veidojošiem rādītājiem. Varbūt tas ir augsts bezdarbs vai zems uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, kas situāciju velk uz leju, varbūt kāds cits rādītājs,» skaidro I. Raugze.
Asociētā profesore I. Vilka gan atzīst, ka, viņasprāt, indekss ir kļuvis vairāk sociāls nekā ekonomisks attīstības rādītājs, par to liecinot, piemēram, indeksā iekļautais rādītājs - kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Secināms gan, ka situācija ir skarba - teju divām trešdaļām novadu attīstība ir zemāka par vidējo līmeni valstī, bet 15 novadiem tā ir pat zemāka par mīnus 1. I. Raugze gan skaidro, ka negatīva indeksa vērtība nenozīmējot, ka teritorija neattīstās, taču tās attīstība ir lēnāka. Šāda situācija liek jautāt, vai reģionālās attīstības politikā nav nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, piemēram, pārskatot pašreizējo novadu skaitu un ejot uz to apvienošanu.
I. Raugze gan stāsta, ka reģionālās attīstības politikas plānošanā akcents tiek likts tieši uz Latgales attīstību, kur situācija ir vissliktākā. Tieši tāpēc jau kopš 2012. gada darbojas Latgales atbalsta programma. Tiesa, pagaidām, vismaz spriežot pēc TAI un TALI datiem, tās rezultāti ir visai pieticīgi. Tomēr programmu augstu vērtē Latgales plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvji, cerot, ka tā veicinās uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darbvietu rašanos. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele uzsver, ka nauda tiks ieguldīta esošo ražošanas teritoriju attīstībā un jaunu izveidošanā. Turklāt, kā norāda A. Gendele, saraksts ar ražošanas teritorijām, kurās tiks ieguldīta nauda, izveidots kopā ar reģiona uzņēmējiem.
Zināmā mērā pārsteidzoši, bet daudz labāka situācija nav arī Vidzemes plānošanas reģionā, kas atpaliek ne vien no Rīgas, bet arī Zemgales un Kurzemes plānošanas reģiona. Tā attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents bilst, ka īpaša atbalsta programma būtu nepieciešama ne tikai Latgalei, bet arī citiem. «Mūsu reģiona specifika ir tā, ka mums ir pati lielākā teritorija un vismazākais iedzīvotāju blīvums. Citos reģionos ir divas lielās pilsētas, mums Vidzemes reģionā tikai viena - Valmiera,» sliktos plānošanas reģiona rādītājus cenšas izskaidrot H. Vents un tomēr uzsver, ka uz reģiona nākotni raugās pozitīvi. «Esmu par sabalansētu attīstību, ne tikai par Latgales vai attīstības centru izaugsmi,» klāsta H. Vents.
Savukārt Valmieras mērs Jānis Baiks, taujāts, kāpēc TALI pilsētai ir negatīvs, min, ka tas varētu būt saistīts ar lielo nedeklarēto iedzīvotāju skaitu un to, ka 2014. gadā nav bijusi pieejama ES struktūrfondu nauda. I. Vilka gan skaidro, ka struktūrfondu naudas pieejamībai nav tiešas ietekmes uz indeksu.
Jāpiebilst, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati par Valmieru gan ir visai pozitīvi, piemēram, strādājošo vidējā mēneša neto darba samaksa Valmierā pērn bija trešā lielākā starp republikas nozīmes pilsētām - 544 eiro un, salīdzinot ar 2013. gadu, vidējā mēneša darba samaksa augusi par 41 eiro.