Lucavsalas jautājums šodien tā aktualizēts, it kā gatavotos pusi no Latvijas pārdot. Par šīs teritorijas attīstību pašvaldība sāka domāt jau pirms kādiem astoņiem gadiem - vēl laikā, kad pilsētas mēri bija Aivars Aksenoks un Jānis Birks. Mēs šodien varam priecāties par Lucavsalas parku, kurš ar katru mēnesi kļūst arvien populārāks, bet atcerēsimies, kā tur bija pirms diviem gadiem - tagadējā parka vietā bija tādas pašas dārza būdas kā tajā salas daļā, ko šobrīd gribam sakārtot. Piedodiet, bet ziemā tur atrada vismaz pāris līķu.
Nosalušus bezpajumtniekus?
Jā. Nebija citas iespējas, kā visas tās būdeles ar buldozeru notīrīt. Pilsēta centrā ieguva visiem patīkamu, publisku vietu.
Kad runā par Lucavsalas pārdošanu, pirmais iespaids, ka tieši šo sakopto vietu gribat iztirgot būvētājiem.
Tādā situācijā, kā kādreiz bija tagadējā atpūtas zona, joprojām ir apmēram 85% no Salu tilta otrā pusē esošās mazdārziņu teritorijas. Agrāk tie bija sakopti, bet tagad uz katru sakārtotu dārziņu ir vismaz pieci absolūti degradēti. Tāpēc meklējam privāto investoru, kas to visu sakoptu un attīstītu. Viņu nevar atrast vienā dienā un, manuprāt, arī ne vienā gadā.
Cilvēkiem bažas, ka tagad tā zeme pieder pilsētai, bet nākotnē... kas zina kam.
Šo zemi neviens neaizvedīs ne uz Krieviju, ne Ameriku, ne kādu citu valsti. Tā paliks Rīgā. Investīcijas pavērs iespēju gan jaunām darba vietām, gan nodokļiem. Līdzīgi investors tiek meklēts arī teritorijai pie lidostas, kur, iespējams, būs liels izstāžu komplekss ar viesnīcām vai arī atrakciju parks. Tas pilsētai vajadzīgs, bet tā nav tieša pašvaldības funkcija. Līdzīgi mēs meklēsim piedāvājumu investīcijām Jaunciema gatvē pie Ķīšezera, kur pēc armijas palikusi pietiekoši degradēta teritorija un kur nākotnē ies Brīvības ielas dublieris. Doma ir attīstīt Spilves pļavas. Mērķis ir tādējādi veicināt, lai veidojas papildu darba vietas, jauni nodokļu ieņēmumi, ir sociālā stabilitāte.
Skan kā no priekšvēlēšanu lozunga.
Es Saeimas vēlēšanās nepiedalos, mani interesē Rīgas ilglaicīga un stabila attīstība.
Ja salīdzinām Rīgu ar citām Eiropas pilsētām, ļoti uzkrītoši, ka te nav kārtīga kempinga tūristu vajadzībām. Tas, kas Ķīpsalā aiz BT1, tāds... bēdīgs.
Ķīpsalas kempings ir privāts, uz privātas zemes, attiecīgi viņi piedāvā to pakalpojumu apjomu, ko var piedāvāt. Bet varu apliecināt, ka pašvaldība ir gatava piedāvāt šādas teritorijas, kur varētu šādus kempingus izvietot. Pie Jaunciema gatves, Ķengaraga virzienā vai pie lidostas.
Kā veicas ar veloinfrastruktūras izveidi?
Ir trīs virzieni. Pirmais - velonovietnes. Ir speciāla programma, kuras ietvaros Rīgas satiksme izvietos augstā tipa velonovietnes pie skolām, ārstniecības un citām pašvaldības iestādēm. Otrais - turpinās velojoslu izveide. Trešais - būvējam veloceliņus, kas šobrīd Rīgas teritorijā ir apmēram 50 km garumā.
Kuros virzienos tie taps?
Viens - gar Daugavu līdz Dārziņiem, ko posmu pa posmam pagarinām, otrs - no Vecmīlgrāvja līdz Vecāķiem. Vēl viens, kas gan tiks realizēts kādu četru gadu perspektīvā, ir no Imantas uz Bolderāju.
Pašvaldībai ir laba sadarbība ar Pasažieru vilcienu. Vai ir bijusi runa par velonovietņu izveidi pie dzelzceļa stacijām, kas būtu labs risinājums transporta kombinēšanai?
Vairāk fokusējamies uz to, lai pie vilcienu stacijām būtu tā saucamie stāvparki jeb Park&Ride, ņemot vērā, ka rīdzinieki vilcienos var izmantot e-talonu. Velonovietnes vairāk vajadzīgas pie iestādēm un citiem velosipēdistu braucienu galamērķiem. Piemēram, pie Ministru kabineta ēkas, kur tādas neesmu manījis, garām braucot.
Ja pieminējāt valdības ēku, kāda šobrīd ir pašvaldības sadarbība ar centrālo varu?
Būtu pareizi, ja domes vadība regulāri tiktos ar premjerministri neatkarīgi no katra partijas piederības. Tāpat kā prezidents tiekas ar premjeru. Pārrunātu jautājumus, kas skar gan galvaspilsētu, gan valsti. Tādas tikšanās nenotiek. Līdz ar to mūsu sarunas norisinās tikai ar nozaru ministriem. Ir laba sadarbība ar Satiksmes ministriju, veidojas labi kontakti ar Kultūras, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Pēc četriem gadiem būs valsts simtgade, tam noteikti kopā jāgatavojas kā galvaspilsētas pašvaldībai, tā valdībai.
Domāju, ka valsts simtgades jautājums aktualizēsies vēlāk. Šodien, lai cik tas būtu pārsteidzoši, neviens, ejot uz Saeimas vēlēšanām, īpaši necenšas valsts simtgadi pat pieminēt. Kaut tieši nākamajai Saeimai un valdībai būs daudz darāmā saistībā ar šo jubileju. Šodien plāni vairāk ir uz papīra, mazāk konkrētas rīcības. Tas varbūt ir saistīts ar līdzekļu trūkumu, tāpēc tiek operēts ar stāstiem par kaut kādiem virtuāliem Eiropas fondiem, par ko savedīsim kārtībā Daugavas stadionu, uzcelsim koncertzāli, vēl kādu gaisa pili.
No savas puses pašvaldība ir gatava konkrētākai sadarbībai. Mums ir projekts Kongresu nama rekonstrukcijai. Ja valstij vajag laikmetīgās mākslas muzeju, varam piedāvāt Rīgas mākslas telpu ap 3000 kvadrātmetru platībā, kas atbrīvosies pēc Valsts Mākslas muzeja rekonstrukcijas. Cerams, ka vēlēšanu batālijas noslēgsies un mēs ar valdību varēsim sēsties pie sarunu galda konstruktīvai sarunai, ko katra puse var piedāvāt.
Saeimas vēlēšanu tuvošanās traucē?
Kad es, piemēram, runāju ar valsts pārstāvjiem, tad ir jautājums: vai tu atbildi par saviem vārdiem? Es pats atbildu, jo man pilnvaras ir vēl trīs gadus. Valdības vai Saeimas pārstāvis atzīst, ka diemžēl nevar atbildēt, jo nezina, vai ievēlēs pēc diviem mēnešiem. Jānogaida.
Šajās dienās iebruka kādas padomju laikā celtas ēkas jumts. Tas atsauca atmiņā pērnos notikumus Zolitūdē. Kas tur notiek?
Ir noteikts, ka sagruvušā veikala īpašniekiem līdz 18. augustam jāiesniedz ēkas demontāžas plāns. Visām drupām jābūt novāktām līdz 29. septembrim. Ja tas nenotiks, to teritoriju sakops Rīgas domes Īpašuma departaments, attiecīgi uzliekot ķīlu īpašumam un tā nodrošinot, ka pašvaldība atgūst iztērētos līdzekļus.
Par puspabeigto dzīvojamo māju īpašnieki pasūtījuši savu ekspertīzi, bet, ņemot vērā situācijas nopietnību, tāda būs arī Rīgas domei. Ja izrādīsies, ka ēka nav droša, arī tā būs jānojauc.
Kā mainījusies būvju drošības uzraudzība kopš traģiskā negadījuma?
Būvvalde veic pārbaudes visās sabiedriskās būvēs. To Rīgā ir vairāk nekā desmit tūkstoši, sākot ar tirdzniecības centriem līdz visa veida iestādēm. Ir atklāti daudzi pārkāpumi. Drošības līmenis pēc šīm pārbaudēm ir paaugstinājies. Mēs arī esam pasūtījuši papildu būvekspertīzes tām sabiedriskajām būvēm, kas šobrīd top pēc Rīgas domes pasūtījuma.