Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Iepirkumā katru gadu izvēlēs darbu veicēju, kas sakops pašvaldībai piederošos zemesgabalus ar latvāņiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnija līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija. Ja latvāņi nebūs nopļauti, pašvaldība, līdzīgi kā tas ir ar graustu sakārtošanu, piespiedu kārtā pati veiks nepieciešamos darbus, izmaksas pēcāk piedzenot no teritorijas īpašniekiem.
Pašvaldības rīcībā esošā informācija liecina, ka Rīgas administratīvajā teritorijā ir 51 zemesgabals, kurā aug latvāņi. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš Dienai atzīst, ka plāns veidots, lai ievērotu likuma prasības, bet nevar teikt, ka latvāņi Rīgā būtu milzu platībās. «Vairāk tos var vērtēt kā potenciālos infekcijas perēkļus, bet neesam akūtā saslimšanas formā,» velkot paralēles ar cilvēka slimību, situāciju raksturo A. Kļaviņš. Pēc viņa teiktā, vairākās Pierīgas pašvaldībās situācija ir sliktāka.
Pasākumu plānā redzams, ka teorētiski varētu izmantot arī bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto apkarošanas metodi, tomēr visos gadījumos izvēlēta mehāniskā. A. Kļaviņš uzskata, ka pļaut augus vairākas reizes sezonā, neļaujot tiem izaugt lieliem, ir pareizākais risinājums. Tiem, kas veiks darbus, tiks izvirzītas attiecīgas drošības prasības. Plānā minētas teritorijas Biķernieku ielā, Daugavas tauvas joslā no Ķengaraga dīķa līdz Kvadrāta ielai 22, kā arī Jāņogu ielā, tāpat sarakstā ir zemesgabali Torņakalnā, Zirņu salā, Jaunciema gatvē, Vienības gatvē, Lazdu, Ķiburgas, Skanstes ielā un citviet. Pagājušā gada rudenī, kad tika lemts par apkarošanas plāna izveidi, tika minēts, ka pļaušana notiks vismaz četras reizes veģetācijas sezonā, un plānotie izdevumi latvāņu ierobežošanai tika lēsti ap 15 000 eiro, liecina LETA informācija.
Pieredze latvāņu apkarošanā ir daudzām Latvijas pašvaldībām. Savulaik par vietu, kur latvāņi sazēluši visvairāk, tika minēts Madonas novads. Tā domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) stāsta, ka no laukiem latvāņi pazūd saimnieciskās darbības rezultātā, vislabāk esot sēt graudaugus, tad trešajā gadā invazīvā suga pazūd pilnībā. Taču grūtāk tikt galā ar krastmalām, mežmalām un grāvjiem, kuros latvāņi labprāt sazeļ. A. Ceļapīters arī zina stāstīt, ka ir mēģināts latvāņus apkarot ar ķimikālijām. Visvairāk to joprojām ir trijos Madonas novada pagastos - Barkavā, Liezērē un Dzelzavā.
Valsts līmenī ir veikti dažādi pasākumi, izstrādātas invazīvo augu sugu apkarošanas programmas, noteikta administratīvā atbildība zemes valdītājiem vai īpašniekiem, paredzot naudas sodus. Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā iespējams atrast informāciju, kas ir latvāņi, ar kādām metodēm tos apkarot. Pieejamā informācija par platībām, kurās tas joprojām sastopams, gan balstīta uz 2013. gada pārbaužu rezultātiem. Pēc šiem datiem, Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas, Viļānu un Daugavpils novadā ir vislielākās platības, ko pārņēmuši latvāņi.