Letāli gadījumi
Sports ir sports. Lai arī cik daudz cilvēki mūsdienās domātu par drošības pasākumiem sporta sacensībās, tik un tā laiku pa laikam notiek letāli gadījumi, to starpā arī ar tiesnešiem. Šī gada ziemā Zviedrijas junioru hokeja līgas spēles laikā ripa spēcīgi trāpīja pa pakausi 62 gadus vecam tiesnesim. Lai arī ātrā neatliekamā palīdzība tika sniegta laikus, pa ceļam uz slimnīcu viņš nomira. Jaunie hokejisti, no kuriem dažiem tās spēles dalībniekiem bija vien 15 gadu, par notikušo bijuši šokā, bet liktenīgās ripas metējs ilgi nevarēja pārdzīvot to, ka neapzināti nogalinājis hokeja tiesnesi. Kā ziņo Jurgens Lindgrens, Zviedrijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs, tas bija pirmais gadījums, kad Zviedrijā hokeja mača laikā kāds iet bojā.
Kolumbijas futbola līdzjutēji izdaudzināti par visprasīgākajiem faniem pasaulē. Viņi ir gan šāvuši uz savas izlases spēlētājiem, gan ņēmuši tos ķīlā, lai atbrīvotu pēc 48 stundām. Tāpat viņu rēķinā arī viena futbola tiesneša slepkavība. Pirms desmit gadiem pasauli šokēja arbitra Karlosa Farhardo nogalināšana. Pusprofesionālais tiesnesis pēc darba devās uz mājām ar privāto automobili. Ceļā viņā ietriecās cits auto, no kura izkāpa bruņojušies cilvēki. Farhardo ķermenī raidītas piecas lodes, un viņš nomira traģēdijas vietā.
Futbola zemē Brazīlijā šī gada 24. augustā mača tiesnesis pats iejutās slepkavas lomā. Kādā no spēles epizodēm spēlētājs nevēlējās piekrist tiesneša lēmumam. Starp abiem sākās asa vārdu apmaiņa, un 26 gadus vecais futbola arbitrs Gregorio Edio Francisko Čavess nespēja atrast labāku veidu spēlētāja apklusināšanai kā nogalināt viņu. Tiesnesis nez no kurienes izvilka nazi un vispirms iedūra to 28 gadus vecam futbolistam Hosē Ramosam da Silvam. Bet ar to viņam vēl nebija gana. Tāpat viņš nolēma vairākkārt gļēvulīgi iedurt nazi futbolista brāļa mugurā. Par spīti ārstu pūliņiem, Hosē Ramoss da Silva mira notikuma vietā, bet viņa brālis Francisko Čagas da Silva turpina ārstēties no gūtajiem ievainojumiem.
Fantomass
Kaut arī slavenais itālis Pjerluidži Kolina beidza savu tiesneša karjeru jau pirms pieciem gadiem, daudzi vēl aizvien nespēj viņu aizmirst un piemin ar labu vārdu. Kolina bija un ir spilgtākais futbola soģis. Gan viņa kolorītā vizuālā tēla, gan arī tiesāšanas kompetences dēļ. Reta bija tā spēle, kuru viņš būtu izlaidis no vadības grožiem. Kolina zināja, kad stingri paskatīties vai pat sabļaut uz spēlētāju, lai to nomierinātu, un kad - pasmaidīt.
Pusaudžu gados Kolina spēlēja futbolu centra aizsarga pozīcijā, bet 1977. gadā viņu pārliecināja pievērsties tiesāšanai. Viņš pats nesteidzās paklausīt padomam. Tikai 1984. gadā, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā, Kolina sāka aktīvā futbola tiesneša gaitas. Ātri viņš tika pie A sērijas maču tiesāšanas. Ja parasti arbitrs ar trīs gadu stāžu tikai sāk tiesāt C1 un C2 sēriju mačus, Kolina 1988. gadā apkalpoja tikai Itālijas augstākās līgas spēles.
Deviņdesmito gadu sākumā Pjerluidži Kolina ieguva alopēciju, kuras dēļ zaudēja galvas apmatojumu. Kolina turpināja kvalitatīvi tiesāt futbola spēles un kļuva par vienu no visu laiku lielākajām autoritātēm. Sākot ar 1996. gada Pasaules čempionātu, viņam uzticējās aizvien vairāk un vairāk. Kolina tika atzīts par pasaules labāko tiesnesi sešus gadus pēc kārtas (1998. - 2004.), kas līdz šim ir pārliecinoši labākais sasniegums.