Sākoties kandidātu izvirzīšanai, tika prognozēts, ka nākamais ANO ģenerālsekretārs tiks izraudzīts no Austrumeiropas valstīm un ir liela varbūtība, ka tā būs sieviete. Taču BBC jau izsaka viedokli, ka Austrumeiropas reģions riskē zaudēt savu iespēju, jo vairākumam tā valstu izvirzīto kandidātu nav īsta atbalsta pašmājās. Vēl lielāka problēma ir reģiona valstu demonstrētā nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam.
Lielāka atklātība
«Līdz šim tikai pāvesta izraudzīšanās bijusi necaurredzamāks un slepenāks process par ANO ģenerālsekretāra izraudzīšanos,» raksta International Business Times. «Atšķirībā no balto dūmu mutuļa, kas signalizē par sekmīgu vairāk nekā miljarda pasaules katoļu draudzes vadītāja izraudzīšanos, šogad par septiņu miljardu cilvēku organizācijas [ANO] vadītāja izraudzīšanos signalizēs līdz šim visatklātākais process.»
ANO devītā ģenerālsekretāra amata kandidātiem bija jāiesniedz 200 vārdu motivācijas vēstule, kurā jāizskaidro plānotie darbības mērķi. Ieviesta atklāta kandidātu noklausīšanās, publicēti viņu CV.
Piecpadsmit dalībvalstu ANO Drošības padomei līdz oktobrim ir jāizraugās viens kandidāts, kura vārds tad tiks iesniegts apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā. Balsošanu kārtās, kas sāksies pēc mēneša, 15 ANO DP valstu pārstāvji biļetenā atzīmēs, vai atbalsta, neatbalsta kandidātu vai par viņu nav viedokļa. Šie rezultāti tad tiks paziņoti kandidātiem, tā demonstrējot atbalstu, kāds viņiem ir DP, un vai viņiem nav jāpieņem lēmums izstāties no tālākās cīņas.
AFP gan piezīmē, ka lielāka loma kandidāta izraudzīšanā tomēr ir piecām ANO DP pastāvīgajām loceklēm ar veto tiesībām - Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai, Krievijai un ASV. Un faktiski tas nozīmē, ka diezin vai tiks izraudzīts kāds no kandidātiem, kurš iestājies par kaut ko, kas neapmierina Ķīnu, Krieviju vai ASV.
Austrumeiropas pūlis
Pašlaik oficiāli pieteikti 11 kandidāti, astoņi no tiem ir no Austrumeiropas. To vidū ir bijušie vai esošie Moldovas, Maķedonijas, Melnkalnes, Horvātijas, Serbijas un Slovākijas ārlietu ministri, bijušais Slovēnijas prezidents. Bulgārija izvirzījusi ANO kultūras un izglītības aģentūras UNESCO vadītāju Irinu Bokovu.
BBC, atsaucoties uz ANO procesu pārzinātājiem, raksta, ka Austrumeiropas kandidāti var pūlī «nobradāt cits citu», tas atvērtu ceļu uz amatu citiem spēcīgiem kandidātiem, piemēram, Suzanai Malkorrai no Argentīnas, Helēnai Klārkai no Jaunzēlandes vai arī bijušajam ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) vadītājam Antoniu Guterrešam no Portugāles.
Turklāt, atklājoties I. Bokovai neglaimojošiem faktiem par finanšu nepilnībām UNESCO darbībā, izskan balsis, ka jau tuvākajā laikā viņai konkurenci cīņā par ANO ģenerālsekretāra amatu varētu sagādāt cita Bulgārijas pārstāve - Eiropas Savienības budžeta komisāre Kristalina Georgijeva. Vairākas valstis aizkulisēs izteikušas gatavību atbalstīt viņas kandidatūru. Viņa pati ir paziņojusi, ka seko līdzi ģenerālsekretāra amata kandidātu izvirzīšanai, bet nekāds lēmums par kandidēšanu neesot pieņemts, esot jāskatās, kā attīstīsies notikumi.
Domnīcas Eiropas Starptautisko attiecību padome eksperts ANO lietās Ričards Gauens stāsta BBC, ka pastāv vienprātība, ka nākamajam ANO līderim jābūt labam menedžerim ar starptautisku organizāciju vadīšanas pieredzi. Plašais starptautiskais atbalsts idejai, ka nākamā ģenerālsekretāra amatā jābūt sievietei, un Krievijas uzstājība, ka viņam jāpārzina krievu valoda, varētu novest pie cīņas par amatu starp divām bulgārietēm.
Cilvēkam, kurš 1. janvārī stāsies Bana Ki Muna vietā, nāksies saskarties ar lielāko bēgļu krīzi pasaulē kopš Otrā pasaules kara un postošajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Āfrikā.